17. Khuddakavatthuvibhaṅgo

1. Ekakamātikā

832. (1)Jātimado (2)gottamado (3)ārogyamado (4)yobbanamado (5)jīvitamado (6)lābhamado (7)sakkāramado (8) garukāramado (9) purekkhāramado (10) parivāramado (11) bhogamado (12) vaṇṇamado (13) sutamado (14) paṭibhānamado (15) rattaññumado (16) piṇḍapātikamado (17) anavaññātamado (18) iriyāpathamado (19) iddhimado (20) yasamado (21) sīlamado (22) jhānamado (23) sippamado (24) ārohamado (25) pariṇāhamado (26) saṇṭhānamado (27) pāripūrimado (28)mado (29) pamādo (30) thambho (31) sārambho (32) atricchatā (33)mahicchatā (34) pāpicchatā (35) siṅgaṃ (36) tintiṇaṃ (37) cāpalyaṃ (38)asabhāgavutti (39) arati (40) tandī (41) vijambhitā (42) bhattasammado (43) cetaso ca līnattaṃ [cetaso līnattaṃ (syā.)] (44) kuhanā (45) lapanā (46) nemittikatā (47)nippesikatā (48) lābhena lābhaṃ nijigīsanatā [nijigiṃsanatā (sī.), jigiṃsanatā (syā.)] (49) seyyohamasmīti māno (50) sadisohamasmīti māno (51) hīno hamasmīti māno (52) seyyassa seyyohamasmīti māno (53) seyyassa sadisohamasmīti māno (54) seyyassa hīnohamasmīti māno (55) sadisassa seyyohamasmīti māno (56) sadisassa sadisohamasmīti māno (57) sadisassa hīnohamasmīti māno (58) hīnassa seyyohamasmīti māno (59) hīnassa sadisohamasmīti māno (60) hīnassa hīnohamasmīti māno (61) māno (62) atimāno (63) mānātimāno (64) omāno (65)adhimāno (66) asmimāno (67) micchāmāno (68) ñātivitakko (69)janapadavitakko (70) amaravitakko (71) parānuddayatāpaṭisaṃyutto vitakko (72) lābhasakkārasilokapaṭisaṃyutto vitakko (73) anavaññattipaṭisaṃyutto vitakko

Ekakaṃ.

2. Dukamātikā

833. (1) Kodho ca upanāho ca (2) makkho ca paḷāso [palāso (sī. syā.)] ca (3) issā ca macchariyañca (4) māyā ca sāṭheyyañca (5) avijjā ca bhavataṇhā ca (6) bhavadiṭṭhi ca vibhavadiṭṭhi ca (7) sassatadiṭṭhi ca ucchedadiṭṭhi ca (8) antavādiṭṭhi ca anantavādiṭṭhi ca (9) pubbantānudiṭṭhi ca aparantānudiṭṭhi ca (10) ahirikañca anottappañca (11) dovacassatā ca pāpamittatā ca (12) anajjavo ca amaddavo ca (13) akkhanti ca asoraccañca (14) asākhalyañca appaṭisanthāro ca (15)indriyesu aguttadvāratā ca bhojane amattaññutā ca (16) muṭṭhassaccañca asampajaññañca (17) sīlavipatti ca diṭṭhivipatti ca (18) ajjhattasaṃyojanañca bahiddhāsaṃyojanañca

Dukaṃ.

3. Tikamātikā



17. 小事分别
1. 一法列举
(1)出身傲慢 (2)家族傲慢 (3)健康傲慢 (4)青春傲慢 (5)生命傲慢 (6)利得傲慢 (7)尊敬傲慢 (8)崇敬傲慢 (9)优先傲慢 (10)随从傲慢 (11)财富傲慢 (12)容貌傲慢 (13)学识傲慢 (14)才智傲慢 (15)资历傲慢 (16)托钵傲慢 (17)不被轻视傲慢 (18)威仪傲慢 (19)神通傲慢 (20)名声傲慢 (21)戒行傲慢 (22)禅定傲慢 (23)技艺傲慢 (24)身高傲慢 (25)体型傲慢 (26)外貌傲慢 (27)圆满傲慢 (28)傲慢 (29)放逸 (30)固执 (31)争执 (32)少欲 (33)大欲 (34)恶欲 (35)狡猾 (36)轻浮 (37)浮躁 (38)不合群 (39)不乐 (40)懒惰 (41)伸懒腰 (42)饭后昏沉 (43)心的萎靡 (44)欺诈 (45)谄媚 (46)暗示 (47)强迫 (48)以利求利 (49)"我胜过"的慢 (50)"我相等"的慢 (51)"我不如"的慢 (52)对胜者"我胜过"的慢 (53)对胜者"我相等"的慢 (54)对胜者"我不如"的慢 (55)对等者"我胜过"的慢 (56)对等者"我相等"的慢 (57)对等者"我不如"的慢 (58)对劣者"我胜过"的慢 (59)对劣者"我相等"的慢 (60)对劣者"我不如"的慢 (61)慢 (62)过慢 (63)慢过慢 (64)卑慢 (65)增上慢 (66)我慢 (67)邪慢 (68)亲属寻思 (69)国土寻思 (70)不死寻思 (71)与怜悯他人相应的寻思 (72)与利养、恭敬、名声相应的寻思 (73)与不被轻视相应的寻思
一法完。
2. 二法列举
(1)忿怒和怨恨 (2)覆藏和恼害 (3)嫉妒和悭吝 (4)欺诈和虚伪 (5)无明和有爱 (6)有见和无有见 (7)常见和断见 (8)有边见和无边见 (9)前际见和后际见 (10)无惭和无愧 (11)难教导性和恶友 (12)不正直和不柔和 (13)不忍耐和不温和 (14)不亲切和不接纳 (15)根门不防护和饮食不知量 (16)失念和不正知 (17)戒行败坏和见解败坏 (18)内结和外结
二法完。
3. 三法列举

834. (1) Tīṇi akusalamūlāni (2) tayo akusalavitakkā (3) tisso akusalasaññā (4) tisso akusaladhātuyo (5) tīṇi duccaritāni (6) tayo āsavā (7) tīṇi saṃyojanāni (8) tisso taṇhā (9) aparāpi tisso taṇhā (10) aparāpi tisso taṇhā (11) tisso esanā (12) tisso vidhā (13) tīṇi bhayāni (14)tīṇi tamāni (15) tīṇi titthāyatanāni (16) tayo kiñcanā (17) tīṇi aṅgaṇāni (18) tīṇi malāni (19) tīṇi visamāni (20) aparānipi tīṇi visamāni (21) tayo aggī (22) tayo kasāvā (23) aparepi tayo kasāvā (24)assādadiṭṭhi, attānudiṭṭhi, micchādiṭṭhi (25) arati, vihesā, adhammacariyā (26)dovacassatā, pāpamittatā, nānattasaññā (27) uddhaccaṃ, kosajjaṃ, pamādo (28) asantuṭṭhitā, asampajaññatā, mahicchatā (29) ahirikaṃ, anottappaṃ, pamādo (30)anādariyaṃ, dovacassatā, pāpamittatā (31) assaddhiyaṃ, avadaññutā, kosajjaṃ (32) uddhaccaṃ, asaṃvaro, dussīlyaṃ (33) ariyānaṃ adassanakamyatā, saddhammaṃ asotukamyatā, upārambhacittatā (34) muṭṭhassaccaṃ, asampajaññaṃ, cetaso vikkhepo (35)ayoniso manasikāro, kummaggasevanā, cetaso ca līnattaṃ

Tikaṃ.

4. Catukkamātikā

835. (1) Cattāro āsavā (2) cattāro ganthā (3) cattāro oghā (4) cattāro yogā (5) cattāri upādānāni (6) cattāro taṇhuppādā (7) cattāri agatigamanāni (8) cattāro vipariyāsā [vipariyesā (sī. syā. ka.)] (9) cattāro anariyavohārā (10) aparepi cattāro anariyavohārā (11) cattāri duccaritāni (12) aparānipi cattāri duccaritāni (13)cattāri bhayāni (14) aparānipi cattāri bhayāni (15) catasso diṭṭhiyo

Catukkaṃ.

5. Pañcakamātikā

836. (1) Pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni (2) pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni (3) pañca macchariyāni (4) pañca saṅgā (5) pañca sallā (6) pañca cetokhilā (7)pañca cetasovinibandhā [cetasovinibaddhā (ka.)] (8) pañca nīvaraṇāni (9) pañca kammāni ānantarikāni (10) pañca diṭṭhiyo (11) pañca verā (12) pañca byasanā (13) pañca akkhantiyā ādīnavā (14) pañca bhayāni (15) pañca diṭṭhadhammanibbānavādā

Pañcakaṃ.

6. Chakkamātikā

837. (1) Cha vivādamūlāni (2) cha chandarāgā (3) cha virodhavatthūni (4) cha taṇhākāyā (5) cha agāravā (6) cha parihāniyā dhammā (7) aparepi cha parihāniyā dhammā (8) cha somanassupavicārā (9) cha domanassupavicārā (10) cha upekkhupavicārā (11) cha gehasitāni somanassāni (12) cha gehasitāni domanassāni (13) cha gehasitā upekkhā (14) cha diṭṭhiyo

Chakkaṃ.

7. Sattakamātikā

838. (1) Satta anusayā (2) satta saṃyojanāni (3) satta pariyuṭṭhānāni (4)satta asaddhammā (5) satta duccaritāni (6) satta mānā (7) satta diṭṭhiyo

Sattakaṃ.

8. Aṭṭhakamātikā

839. (1) Aṭṭha kilesavatthūni (2) aṭṭha kusītavatthūni (3) aṭṭhasu lokadhammesu cittassa paṭighāto (4) aṭṭha anariyavohārā (5) aṭṭha micchattā (6) aṭṭha purisadosā (7) aṭṭha asaññivādā (8) aṭṭha nevasaññināsaññivādā

Aṭṭhakaṃ.

9. Navakamātikā

840. (1) Nava āghātavatthūni (2) nava purisamalāni (3) navavidhā mānā (4)nava taṇhāmūlakā dhammā (5) nava iñjitāni (6) nava maññitāni (7) nava phanditāni (8) nava papañcitāni (9) nava saṅkhatāni

Navakaṃ.

10. Dasakamātikā



834. (1)三不善根 (2)三不善寻 (3)三不善想 (4)三不善界 (5)三恶行 (6)三漏 (7)三结 (8)三爱 (9)另外三爱 (10)再另外三爱 (11)三寻求 (12)三增上 (13)三怖畏 (14)三黑暗 (15)三外道处 (16)三执著 (17)三垢秽 (18)三污垢 (19)三不平等 (20)另外三不平等 (21)三火 (22)三垢 (23)另外三垢 (24)味著见、我见、邪见 (25)不乐、恼害、非法行 (26)难教导性、恶友、种种想 (27)掉举、懈怠、放逸 (28)不知足、不正知、大欲 (29)无惭、无愧、放逸 (30)不恭敬、难教导性、恶友 (31)不信、不慷慨、懈怠 (32)掉举、不防护、破戒 (33)不欲见圣者、不欲闻正法、挑剔心 (34)失念、不正知、心散乱 (35)非如理作意、行邪道、心的萎靡
三法完。
4. 四法列举
835. (1)四漏 (2)四系 (3)四暴流 (4)四轭 (5)四取 (6)四爱生 (7)四不正行 (8)四颠倒 (9)四非圣言说 (10)另外四非圣言说 (11)四恶行 (12)另外四恶行 (13)四怖畏 (14)另外四怖畏 (15)四见
四法完。
5. 五法列举
836. (1)五下分结 (2)五上分结 (3)五悭吝 (4)五执著 (5)五箭 (6)五心的荒秽 (7)五心的束缚 (8)五盖 (9)五无间业 (10)五见 (11)五怨 (12)五损失 (13)五不忍的过患 (14)五怖畏 (15)五现法涅槃论
五法完。
6. 六法列举
837. (1)六诤根 (2)六贪欲 (3)六违逆事 (4)六爱身 (5)六不恭敬 (6)六退失法 (7)另外六退失法 (8)六喜俱行寻 (9)六忧俱行寻 (10)六舍俱行寻 (11)六居家喜 (12)六居家忧 (13)六居家舍 (14)六见
六法完。
7. 七法列举
838. (1)七随眠 (2)七结 (3)七缠 (4)七不善法 (5)七恶行 (6)七慢 (7)七见
七法完。
8. 八法列举
839. (1)八烦恼事 (2)八懒惰事 (3)对八世间法心的抵触 (4)八非圣言说 (5)八邪性 (6)八人过失 (7)八无想论 (8)八非想非非想论
八法完。
9. 九法列举
840. (1)九嫌恨事 (2)九人垢 (3)九种慢 (4)九爱根法 (5)九动摇 (6)九思量 (7)九跳动 (8)九戏论 (9)九有为
九法完。
10. 十法列举

841. (1) Dasa kilesavatthūni (2) dasa āghātavatthūni (3) dasa akusalakammapathā (4) dasa saṃyojanāni (5) dasa micchattā (6) dasavatthukā micchādiṭṭhi (7) dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi

Dasakaṃ.

842. Aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni ajjhattikassa upādāya, aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni bāhirassa upādāya, tadekajjhaṃ abhisaññūhitvā abhisaṅkhipitvā chattiṃsa taṇhāvicaritāni honti. Iti atītāni chattiṃsa taṇhāvicaritāni, anāgatāni chattiṃsa taṇhāvicaritāni, paccuppannāni chattiṃsa taṇhāvicaritāni, tadekajjhaṃ abhisaññūhitvā abhisaṅkhipitvā aṭṭha taṇhāvicaritasataṃ hoti. Yāni ca dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni brahmajāle veyyākaraṇe vuttāni bhagavatā.

Mātikā.

1. Ekakaniddeso

(1) Jātimado

843. Tattha katamo jātimado? Jātiṃ paṭicca mado majjanā majjitattaṃ māno maññanā maññitattaṃ unnati unnāmo [uṇṇati uṇṇāmo (syā. ka.) dha. sa. 1121] dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassa – ayaṃ vuccati ‘‘jātimado’’.

(2-27) Gottamadādī

844. Tattha katamo gottamado? Gottaṃ paṭicca…pe… ārogyaṃ paṭicca…pe… yobbanaṃ paṭicca…pe… jīvitaṃ paṭicca…pe… lābhaṃ paṭicca…pe… sakkāraṃ paṭicca…pe… garukāraṃ paṭicca…pe… purekkhāraṃ paṭicca…pe… parivāraṃ paṭicca…pe… bhogaṃ paṭicca…pe… vaṇṇaṃ paṭicca…pe… sutaṃ paṭicca…pe… paṭibhānaṃ paṭicca…pe… rattaññutaṃ paṭicca…pe… piṇḍapātikattaṃ paṭicca…pe… anavaññātaṃ paṭicca…pe… iriyāpathaṃ paṭicca…pe… iddhiṃ paṭicca…pe… yasaṃ paṭicca…pe… sīlaṃ paṭicca…pe… jhānaṃ paṭicca…pe… sippaṃ paṭicca…pe… ārohaṃ paṭicca…pe… pariṇāhaṃ paṭicca…pe… saṇṭhānaṃ paṭicca…pe… pāripūriṃ paṭicca mado majjanā majjitattaṃ māno maññanā maññitattaṃ unnati unnāmo dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassa – ayaṃ vuccati ‘‘pāripūrimado’’.

(28) Mado

845. Tattha katamo mado? Yo mado majjanā majjitattaṃ māno maññanā maññitattaṃ unnati unnāmo dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassa – ayaṃ vuccati ‘‘mado’’.

(29) Pamādo

846. Tattha katamo pamādo? Kāyaduccarite vā vacīduccarite vā manoduccarite vā pañcasu vā kāmaguṇesu cittassa vossaggo vossaggānuppadānaṃ kusalānaṃ vā dhammānaṃ bhāvanāya asakkaccakiriyatā asātaccakiriyatā anaṭṭhitakiriyatā olīnavuttitā nikkhittachandatā nikkhittadhuratā anāsevanā abhāvanā abahulīkammaṃ anadhiṭṭhānaṃ ananuyogo pamādo, yo evarūpo pamādo pamajjanā pamajjitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘pamādo’’.

(30) Thambho

847. Tattha katamo thambho? Yo thambho thambhanā thambhitattaṃ kakkhaḷiyaṃ phārusiyaṃ ujucittatā amudutā – ayaṃ vuccati ‘‘thambho’’.

(31) Sārambho

848. Tattha katamo sārambho? Yo sārambho paṭisārambho sārambhanā paṭisārambhanā paṭisārambhitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘sārambho’’.

(32) Atricchatā

849. Tattha katamā atricchatā? Itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārehi pañcahi vā kāmaguṇehi asantuṭṭhassa bhiyyokamyatā , yā evarūpā icchā icchāgatā atricchatā rāgo sārāgo cittassa sārāgo – ayaṃ vuccati ‘‘atricchatā’’.

(33) Mahicchatā



841. (1)十烦恼事 (2)十嫌恨事 (3)十不善业道 (4)十结 (5)十邪性 (6)十事邪见 (7)十事边执见
十法完。
842. 依内在有十八爱行,依外在有十八爱行,合并总结为三十六爱行。如是,过去三十六爱行,未来三十六爱行,现在三十六爱行,合并总结为一百零八爱行。以及世尊在《梵网经》中所说的六十二见。
列举完。
1. 一法解说
(1)出身傲慢
843. 其中,什么是出身傲慢?依出身而有的傲慢、骄傲、骄傲状态、慢、自负、自负状态、高举、高举状态、旗帜、执取、欲炫耀的心态 - 这称为"出身傲慢"。
(2-27)家族傲慢等
844. 其中,什么是家族傲慢?依家族而有的...乃至...依健康而有的...乃至...依青春而有的...乃至...依生命而有的...乃至...依利得而有的...乃至...依尊敬而有的...乃至...依崇敬而有的...乃至...依优先而有的...乃至...依随从而有的...乃至...依财富而有的...乃至...依容貌而有的...乃至...依学识而有的...乃至...依才智而有的...乃至...依资历而有的...乃至...依托钵而有的...乃至...依不被轻视而有的...乃至...依威仪而有的...乃至...依神通而有的...乃至...依名声而有的...乃至...依戒行而有的...乃至...依禅定而有的...乃至...依技艺而有的...乃至...依身高而有的...乃至...依体型而有的...乃至...依外貌而有的...乃至...依圆满而有的傲慢、骄傲、骄傲状态、慢、自负、自负状态、高举、高举状态、旗帜、执取、欲炫耀的心态 - 这称为"圆满傲慢"。
(28)傲慢
845. 其中,什么是傲慢?凡是傲慢、骄傲、骄傲状态、慢、自负、自负状态、高举、高举状态、旗帜、执取、欲炫耀的心态 - 这称为"傲慢"。
(29)放逸
846. 其中,什么是放逸?对身恶行或语恶行或意恶行,或对五种欲乐,心的放纵、持续放纵,对善法的修习不认真行、不持续行、不坚持行、松懈行为、放弃意愿、放弃责任、不修习、不培育、不多作、不决意、不努力,放逸,凡是如此的放逸、放纵、放纵状态 - 这称为"放逸"。
(30)固执
847. 其中,什么是固执?凡是固执、顽固、顽固状态、僵硬、粗暴、心直、不柔软 - 这称为"固执"。
(31)争执
848. 其中,什么是争执?凡是争执、反争执、争执性、反争执性、争执状态 - 这称为"争执"。
(32)少欲
849. 其中,什么是少欲?对种种衣服、食物、住处、病人用品和药物,或对五种欲乐不知足者的更多欲求,凡是如此的欲求、欲求倾向、少欲、贪、强烈贪、心的强烈贪 - 这称为"少欲"。
(33)大欲

850. Tattha katamā mahicchatā? Itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārehi pañcahi vā kāmaguṇehi asantuṭṭhassa bhiyyokamyatā, yā evarūpā icchā icchāgatā mahicchatā rāgo sārāgo cittassa sārāgo – ayaṃ vuccati ‘‘mahicchatā’’.

(34) Pāpicchatā

851. Tattha katamā pāpicchatā? Idhekacco assaddho samāno ‘‘saddhoti maṃ jano jānātū’’ti icchati, dussīlo samāno ‘‘sīlavāti maṃ jano jānātū’’ti icchati, appassuto samāno ‘‘bahussutoti maṃ jano jānātū’’ti icchati, saṅgaṇikārāmo samāno ‘‘pavivittoti maṃ jano jānātū’’ti icchati, kusīto samāno ‘‘āraddhavīriyoti maṃ jano jānātū’’ti icchati, muṭṭhassatī samāno ‘‘upaṭṭhitassatīti maṃ jano jānātū’’ti icchati, asamāhito samāno ‘‘samāhitoti maṃ jano jānātū’’ti icchati, duppañño samāno ‘‘paññavāti maṃ jano jānātū’’ti icchati, akhīṇāsavo samāno ‘‘khīṇāsavoti maṃ jano jānātū’’ti icchati – yā evarūpā icchā icchāgatā pāpicchatā rāgo sārāgo cittassa sārāgo – ayaṃ vuccati ‘‘pāpicchatā’’.

(35) Siṅgaṃ

852. Tattha katamaṃ siṅgaṃ? Yaṃ siṅgaṃ siṅgāratā cāturatā cāturiyaṃ parikkhattatā pārikkhattiyaṃ – idaṃ vuccati ‘‘siṅgaṃ’’.

(36) Tintiṇaṃ

853. Tattha katamaṃ tintiṇaṃ? Yaṃ tintiṇaṃ tintiṇāyanā tintiṇāyitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchañjikatā sādhukamyatā – idaṃ vuccati ‘‘tintiṇaṃ’’.

(37) Cāpalyaṃ

854. Tattha katamaṃ cāpalyaṃ? Cīvaramaṇḍanā pattamaṇḍanā senāsanamaṇḍanā imassa vā pūtikāyassa bāhirānaṃ vā parikkhārānaṃ maṇḍanā vibhūsanā keḷanā parikeḷanā giddhikatā giddhikattaṃ capalatā cāpalyaṃ – idaṃ vuccati ‘‘cāpalyaṃ’’.

(38) Asabhāgavutti

855. Tattha katamaṃ asabhāgavutti? Mātari vā pitari vā jeṭṭhe vā bhātari vā ācariyesu vā upajjhāye vā buddhe vā sāvakesu vā aññataraññataresu garuṭṭhāniyesu vippaṭikūlaggāhitā vipaccanīkasātatā anādariyaṃ anādariyatā agāravatā appatissavatā – ayaṃ vuccati ‘‘asabhāgavutti’’.

(39) Arati

856. Tattha katamā arati? Pantesu vā senāsanesu aññataraññataresu vā adhikusalesu dhammesu arati aratitā anabhirati anabhiramaṇā ukkaṇṭhitā paritassitā – ayaṃ vuccati ‘‘arati’’.

(40) Tandī

857. Tattha katamā tandī? Yā tandī tandiyanā tandimanakatā ālasyaṃ ālasyāyanā ālasyāyitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘tandī’’.

(41) Vijambhitā

858. Tattha katamā vijambhitā? Yā kāyassa jambhanā vijambhanā ānamanā vinamanā sannamanā paṇamanā byādhiyakaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘vijambhitā’’.

(42) Bhattasammado

859. Tattha katamo bhattasammado? Yā bhuttāvissa bhattamucchā bhattakilamatho bhattapariḷāho kāyaduṭṭhullaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘bhattasammado’’.

(43) Cetaso ca līnattaṃ

860. Tattha katamaṃ cetaso ca līnattaṃ? Yā cittassa akalyatā akammaññatā olīyanā sallīyanā līnaṃ līyanā līyitattaṃ thinaṃ thīyanā thīyitattaṃ cittassa – idaṃ vuccati ‘‘cetaso ca līnattaṃ’’.

(44) Kuhanā



850. 其中,什么是大欲?对种种衣服、食物、住处、病人用品和药物,或对五种欲乐不知足者的更多欲求,凡是如此的欲求、欲求倾向、大欲、贪、强烈贪、心的强烈贪 - 这称为"大欲"。
(34)恶欲
851. 其中,什么是恶欲?这里,有人虽无信仰却欲求"愿人们知道我有信仰",虽破戒却欲求"愿人们知道我持戒",虽少闻却欲求"愿人们知道我多闻",虽喜群居却欲求"愿人们知道我独处",虽懒惰却欲求"愿人们知道我精进",虽失念却欲求"愿人们知道我念住",虽不定却欲求"愿人们知道我入定",虽无慧却欲求"愿人们知道我有慧",虽漏未尽却欲求"愿人们知道我漏已尽" - 凡是如此的欲求、欲求倾向、恶欲、贪、强烈贪、心的强烈贪 - 这称为"恶欲"。
(35)狡猾
852. 其中,什么是狡猾?凡是狡猾、狡猾性、机敏、机敏性、圆滑、圆滑性 - 这称为"狡猾"。
(36)轻浮
853. 其中,什么是轻浮?凡是轻浮、轻浮性、轻浮状态、贪婪、贪婪性、贪婪状态、渴求、欲得 - 这称为"轻浮"。
(37)浮躁
854. 其中,什么是浮躁?装饰衣服、装饰钵、装饰住处,或装饰这个腐烂的身体,或装饰外在的用具,打扮、修饰、玩乐、嬉戏、贪著、贪著性、轻浮、浮躁 - 这称为"浮躁"。
(38)不合群
855. 其中,什么是不合群?对母亲或父亲或长兄或老师或戒师或佛或弟子或任何其他应尊敬的人,采取相反态度、喜欢反对、不恭敬、不恭敬性、不尊重、不顺从 - 这称为"不合群"。
(39)不乐
856. 其中,什么是不乐?对偏僻的住处或任何殊胜善法的不乐、不乐性、不欢喜、不欢喜性、厌倦、忧虑 - 这称为"不乐"。
(40)懒惰
857. 其中,什么是懒惰?凡是懒惰、懒惰性、懒惰状态、懈怠、懈怠性、懈怠状态 - 这称为"懒惰"。
(41)伸懒腰
858. 其中,什么是伸懒腰?凡是身体的伸展、舒展、前倾、后仰、弯曲、屈伸、疲劳征兆 - 这称为"伸懒腰"。
(42)饭后昏沉
859. 其中,什么是饭后昏沉?凡是饭后的昏沉、疲劳、热恼、身体沉重 - 这称为"饭后昏沉"。
(43)心的萎靡
860. 其中,什么是心的萎靡?凡是心的不适业、不堪任、退缩、畏缩、萎靡、萎靡性、萎靡状态、昏沉、昏沉性、昏沉状态 - 这称为"心的萎靡"。
(44)欺诈

861. Tattha katamā kuhanā? Lābhasakkārasilokasannissitassa pāpicchassa icchāpakatassa paccayapaṭisevanasaṅkhātena [paccayapaṭisedhanasaṅkhātena (sī.)] vā sāmantajappitena vā iriyāpathassa vā aṭhapanā [āṭhapanā (ka.)] ṭhapanā saṇṭhapanā bhākuṭitā bhākuṭiyaṃ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘kuhanā’’.

(45) Lapanā

862. Tattha katamā lapanā? Lābhasakkārasilokasannissitassa pāpicchassa icchāpakatassa yā paresaṃ ālapanā lapanā sallapanā ullapanā samullapanā unnahanā samunnahanā ukkācanā samukkācanā anuppiyabhāṇitā cāṭukamyatā muggasūpyatā pāribhaṭayatā – ayaṃ vuccati ‘‘lapanā’’.

(46) Nemittikatā

863. Tattha katamā nemittikatā? Lābhasakkārasilokasannissitassa pāpicchassa icchāpakatassa yaṃ paresaṃ nimittaṃ nimittakammaṃ obhāso obhāsakammaṃ sāmantajappā parikathā – ayaṃ vuccati ‘‘nemittikatā’’.

(47) Nippesikatā

864. Tattha katamā nippesikatā? Lābhasakkārasilokasannissitassa pāpicchassa icchāpakatassa yā paresaṃ akkosanā vambhanā garahaṇā ukkhepanā samukkhepanā khipanā saṅkhipanā pāpanā sampāpanā avaṇṇahārikā parapiṭṭhimaṃsikatā – ayaṃ vuccati ‘‘nippesikatā’’.

(48) Lābhena lābhaṃ nijigīsanatā

865. Tattha katamā lābhena lābhaṃ nijigīsanatā? Lābhasakkārasilokasannissito pāpiccho icchāpakato ito laddhaṃ āmisaṃ amutra harati amutra vā laddhaṃ āmisaṃ idha āharati, yā evarūpā āmisassa eṭṭhi gaveṭṭhi pariyeṭṭhi esanā gavesanā pariyesanā – ayaṃ vuccati ‘‘lābhena lābhaṃ nijigīsanatā’’.

(49) Seyyohamasmīti māno

866. Tattha katamo seyyohamasmīti māno? Idhekacco jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena [vijjaṭṭhānena (syā.)] vā sutena vā paṭibhānena vā aññataraññatarena vatthunā mānaṃ jappeti, yo evarūpo māno maññanā maññitattaṃ unnati unnāmo dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassa – ayaṃ vuccati ‘‘seyyohamasmīti māno’’.

(50) Sadisohamasmīti māno

867. Tattha katamo sadisohamasmīti māno? Idhekacco jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena vā sutena vā paṭibhānena vā aññataraññatarena vatthunā mānaṃ jappeti, yo evarūpo māno maññanā maññitattaṃ unnati unnāmo dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassa – ayaṃ vuccati ‘‘sadisohamasmīti māno’’.

(51) Hīnohamasmīti māno

868. Tattha katamo hīnohamasmīti māno? Idhekacco jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena vā sutena vā paṭibhānena vā aññataraññatarena vatthunā omānaṃ jappeti, yo evarūpo omāno omaññanā omaññitattaṃ hīḷanā ohīḷanā ohīḷitattaṃ attuññā attavaññā attaparibhavo – ayaṃ vuccati ‘‘hīnohamasmīti māno’’.

(52) Seyyassa seyyohamasmīti māno



861. 其中,什么是欺诈?依恋利养、恭敬、名声,恶欲者、欲望主导者,以拒绝必需品或暗示或威仪的安排、建立、确立、皱眉、皱眉状态而欺骗、欺诈、欺诈性 - 这称为"欺诈"。
(45)谄媚
862. 其中,什么是谄媚?依恋利养、恭敬、名声,恶欲者、欲望主导者,对他人的称呼、交谈、闲聊、恭维、赞美、抬举、高举、吹捧、奉承、说好话、讨好、阿谀、奉承 - 这称为"谄媚"。
(46)暗示
863. 其中,什么是暗示?依恋利养、恭敬、名声,恶欲者、欲望主导者,对他人的暗示、暗示行为、暗示、暗示行为、旁敲侧击、间接谈论 - 这称为"暗示"。
(47)强迫
864. 其中,什么是强迫?依恋利养、恭敬、名声,恶欲者、欲望主导者,对他人的辱骂、诽谤、责备、轻视、蔑视、嘲笑、讥讽、贬低、诋毁、说坏话、背后中伤 - 这称为"强迫"。
(48)以利求利
865. 其中,什么是以利求利?依恋利养、恭敬、名声,恶欲者、欲望主导者,将从这里获得的利益带到那里,或将从那里获得的利益带到这里,凡是如此对利益的寻求、探寻、搜寻、追求、探求、寻觅 - 这称为"以利求利"。
(49)"我胜过"的慢
866. 其中,什么是"我胜过"的慢?这里,有人因出身或家族或良家子弟身份或容貌或财富或学问或工作领域或技艺领域或学问领域或多闻或才智或任何其他事物而生起慢,凡是如此的慢、自负、自负状态、高举、高举状态、旗帜、执取、欲炫耀的心态 - 这称为"我胜过"的慢。
(50)"我相等"的慢
867. 其中,什么是"我相等"的慢?这里,有人因出身或家族或良家子弟身份或容貌或财富或学问或工作领域或技艺领域或学问领域或多闻或才智或任何其他事物而生起慢,凡是如此的慢、自负、自负状态、高举、高举状态、旗帜、执取、欲炫耀的心态 - 这称为"我相等"的慢。
(51)"我不如"的慢
868. 其中,什么是"我不如"的慢?这里,有人因出身或家族或良家子弟身份或容貌或财富或学问或工作领域或技艺领域或学问领域或多闻或才智或任何其他事物而生起卑慢,凡是如此的卑慢、自卑、自卑状态、轻视、蔑视、蔑视状态、自轻、自贱、自贬 - 这称为"我不如"的慢。
(52)对胜者"我胜过"的慢

869. Tattha katamo seyyassa seyyohamasmīti māno? Idhekacco seyyo hoti jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena vā sutena vā paṭibhānena vā aññataraññatarena vatthunā parehi seyyaṃ attānaṃ dahati; so taṃ nissāya mānaṃ jappeti. Yo evarūpo māno maññanā maññitattaṃ unnati unnāmo dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassa – ayaṃ vuccati ‘‘seyyassa seyyohamasmīti māno’’.

(53) Seyyassa sadisohamasmīti māno

870. Tattha katamo seyyassa sadisohamasmīti māno? Idhekacco seyyo hoti jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena vā sutena vā paṭibhānena vā aññataraññatarena vatthunā parehi sadisaṃ attānaṃ dahati; so taṃ nissāya mānaṃ jappeti. Yo evarūpo māno maññanā maññitattaṃ unnati unnāmo dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassa – ayaṃ vuccati ‘‘seyyassa sadisohamasmīti māno’’.

(54) Seyyassa hīnohamasmīti māno

871. Tattha katamo seyyassa hīnohamasmīti māno? Idhekacco seyyo hoti jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena vā sutena vā paṭibhānena vā aññataraññatarena vatthunā parehi hīnaṃ attānaṃ dahati; so taṃ nissāya omānaṃ jappeti. Yo evarūpo omāno omaññanā omaññitattaṃ hīḷanā ohīḷanā ohīḷitattaṃ attuññā attavaññā attaparibhavo – ayaṃ vuccati ‘‘seyyassa hīnohamasmīti māno’’.

(55) Sadisassa seyyohamasmīti māno

872. Tattha katamo sadisassa seyyohamasmīti māno? Idhekacco sadiso hoti jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā…pe… aññataraññatarena vatthunā parehi seyyaṃ attānaṃ dahati; so taṃ nissāya mānaṃ jappeti. Yo evarūpo māno maññanā maññitattaṃ…pe… ketukamyatā cittassa – ayaṃ vuccati ‘‘sadisassa seyyohamasmīti māno’’.

(56) Sadisassa sadisohamasmīti māno

873. Tattha katamo sadisassa sadisohamasmīti māno? Idhekacco sadiso hoti jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā…pe… aññataraññatarena vatthunā parehi sadisaṃ attānaṃ dahati; so taṃ nissāya mānaṃ jappeti. Yo evarūpo māno maññanā maññitattaṃ unnati unnāmo dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassa – ayaṃ vuccati ‘‘sadisassa sadisohamasmīti māno’’.

(57) Sadisassa hīnohamasmīti māno

874. Tattha katamo sadisassa hīnohamasmīti māno? Idhekacco sadiso hoti jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā…pe… aññataraññatarena vatthunā parehi hīnaṃ attānaṃ dahati; so taṃ nissāya omānaṃ jappeti. Yo evarūpo omāno omaññanā omaññitattaṃ hīḷanā ohīḷanā ohīḷitattaṃ attuññā attavaññā attaparibhavo – ayaṃ vuccati ‘‘sadisassa hīnohamasmīti māno’’.

(58) Hīnassa seyyohamasmīti māno

875. Tattha katamo hīnassa seyyohamasmīti māno? Idhekacco hīno hoti jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā…pe… aññataraññatarena vatthunā parehi seyyaṃ attānaṃ dahati; so taṃ nissāya mānaṃ jappeti. Yo evarūpo māno maññanā maññitattaṃ unnati unnāmo dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassa – ayaṃ vuccati ‘‘hīnassa seyyohamasmīti māno’’.

(59) Hīnassa sadisohamasmīti māno



869. 其中,什么是对胜者"我胜过"的慢?这里,有人在出身或家族或良家子弟身份或容貌或财富或学问或工作领域或技艺领域或学问领域或多闻或才智或任何其他事物上胜过他人,他认为自己胜过其他胜者;他依此而生起慢。凡是如此的慢、自负、自负状态、高举、高举状态、旗帜、执取、欲炫耀的心态 - 这称为对胜者"我胜过"的慢。
(53)对胜者"我相等"的慢
870. 其中,什么是对胜者"我相等"的慢?这里,有人在出身或家族或良家子弟身份或容貌或财富或学问或工作领域或技艺领域或学问领域或多闻或才智或任何其他事物上胜过他人,他认为自己与其他胜者相等;他依此而生起慢。凡是如此的慢、自负、自负状态、高举、高举状态、旗帜、执取、欲炫耀的心态 - 这称为对胜者"我相等"的慢。
(54)对胜者"我不如"的慢
871. 其中,什么是对胜者"我不如"的慢?这里,有人在出身或家族或良家子弟身份或容貌或财富或学问或工作领域或技艺领域或学问领域或多闻或才智或任何其他事物上胜过他人,他认为自己不如其他胜者;他依此而生起卑慢。凡是如此的卑慢、自卑、自卑状态、轻视、蔑视、蔑视状态、自轻、自贱、自贬 - 这称为对胜者"我不如"的慢。
(55)对等者"我胜过"的慢
872. 其中,什么是对等者"我胜过"的慢?这里,有人在出身或家族或良家子弟身份或...乃至...任何其他事物上与他人相等,他认为自己胜过其他等者;他依此而生起慢。凡是如此的慢、自负、自负状态...乃至...欲炫耀的心态 - 这称为对等者"我胜过"的慢。
(56)对等者"我相等"的慢
873. 其中,什么是对等者"我相等"的慢?这里,有人在出身或家族或良家子弟身份或...乃至...任何其他事物上与他人相等,他认为自己与其他等者相等;他依此而生起慢。凡是如此的慢、自负、自负状态、高举、高举状态、旗帜、执取、欲炫耀的心态 - 这称为对等者"我相等"的慢。
(57)对等者"我不如"的慢
874. 其中,什么是对等者"我不如"的慢?这里,有人在出身或家族或良家子弟身份或...乃至...任何其他事物上与他人相等,他认为自己不如其他等者;他依此而生起卑慢。凡是如此的卑慢、自卑、自卑状态、轻视、蔑视、蔑视状态、自轻、自贱、自贬 - 这称为对等者"我不如"的慢。
(58)对劣者"我胜过"的慢
875. 其中,什么是对劣者"我胜过"的慢?这里,有人在出身或家族或良家子弟身份或...乃至...任何其他事物上不如他人,他认为自己胜过其他劣者;他依此而生起慢。凡是如此的慢、自负、自负状态、高举、高举状态、旗帜、执取、欲炫耀的心态 - 这称为对劣者"我胜过"的慢。
(59)对劣者"我相等"的慢

876. Tattha katamo hīnassa sadisohamasmīti māno? Idhekacco hīno hoti jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā…pe… aññataraññatarena vatthunā parehi sadisaṃ attānaṃ dahati; so taṃ nissāya mānaṃ jappeti. Yo evarūpo māno maññanā maññitattaṃ unnati unnāmo dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassa – ayaṃ vuccati ‘‘hīnassa sadisohamasmīti māno’’.

(60) Hīnassa hīnohamasmīti māno

877. Tattha katamo hīnassa hīnohamasmīti māno? Idhekacco hīno hoti jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā…pe… aññataraññatarena vatthunā parehi sadisaṃ attānaṃ dahati; so taṃ nissāya omānaṃ jappeti. Yo evarūpo omāno omaññanā omaññitattaṃ hīḷanā ohīḷanā ohīḷitattaṃ attuññā attavaññā attaparibhavo – ayaṃ vuccati ‘‘hīnassa hīnohamasmīti māno’’.

(61) Māno

878. Tattha katamo māno? Yo māno maññanā maññitattaṃ unnati unnāmo dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassa – ayaṃ vuccati ‘‘māno’’.

(62) Atimāno

879. Tattha katamo atimāno? Idhekacco jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā…pe… aññataraññatarena vatthunā parehi attānaṃ atimaññati. Yo evarūpo māno maññanā maññitattaṃ unnati unnāmo dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassa – ayaṃ vuccati ‘‘atimāno’’.

(63) Mānātimāno

880. Tattha katamo mānātimāno? Idhekacco jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā…pe… aññataraññatarena vatthunā pubbakālaṃ parehi sadisaṃ attānaṃ dahati, aparakālaṃ attānaṃ seyyaṃ dahati. Yo evarūpo māno maññanā maññitattaṃ unnati unnāmo dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassa – ayaṃ vuccati ‘‘mānātimāno’’.

(64) Omāno

881. Tattha katamo omāno? Idhekacco jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena vā sutena vā paṭibhānena vā aññataraññatarena vatthunā omānaṃ jappeti. Yo evarūpo omāno omaññanā omaññitattaṃ hīḷanā ohīḷanā ohīḷitattaṃ attuññā attavaññā attaparibhavo – ayaṃ vuccati ‘‘omāno’’.

(65) Adhimāno

882. Tattha katamo adhimāno? Appatte pattasaññitā, akate katasaññitā, anadhigate adhigatasaññitā, asacchikate sacchikatasaññitā, yo evarūpo māno maññanā maññitattaṃ unnati unnāmo dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassa – ayaṃ vuccati ‘‘adhimāno’’.

(66) Asmimāno

883. Tattha katamo asmimāno? Rūpaṃ asmīti māno, asmīti chando , asmīti anusayo, vedanā…pe… saññā…pe… saṅkhārā…pe… viññāṇaṃ asmīti māno, asmīti chando, asmīti anusayo, yo evarūpo māno maññanā maññitattaṃ unnati unnāmo dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassa – ayaṃ vuccati ‘‘asmimāno’’.

(67) Micchāmāno

884. Tattha katamo micchāmāno? Idhekacco pāpakena vā kammāyatanena pāpakena vā sippāyatanena pāpakena vā vijjāṭṭhānena pāpakena vā sutena pāpakena vā paṭibhānena pāpakena vā sīlena pāpakena vā vatena pāpakena vā sīlabbatena pāpikāya vā diṭṭhiyā aññataraññatarena vatthunā mānaṃ jappeti, yo evarūpo māno maññanā maññitattaṃ unnati unnāmo dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassa – ayaṃ vuccati ‘‘micchāmāno’’.

(68) Ñātivitakko

885. Tattha katamo ñātivitakko? Ñātake ārabbha gehasito takko vitakko micchāsaṅkappo – ayaṃ vuccati ‘‘ñātivitakko’’.

(69) Janapadavitakko



876. 其中,什么是对劣者"我相等"的慢?这里,有人在出身或家族或良家子弟身份或…乃至…任何其他事物上与他人相等,他认为自己与其他劣者相等;他依此而生起慢。凡是如此的慢、自负、自负状态、高举、高举状态、旗帜、执取、欲炫耀的心态 - 这称为对劣者"我相等"的慢。
(60)对劣者"我不如"的慢
877. 其中,什么是对劣者"我不如"的慢?这里,有人在出身或家族或良家子弟身份或…乃至…任何其他事物上与他人相等,他认为自己不如其他劣者;他依此而生起卑慢。凡是如此的卑慢、自卑、自卑状态、轻视、蔑视、蔑视状态、自轻、自贱、自贬 - 这称为对劣者"我不如"的慢。
(61)慢
878. 其中,什么是慢?凡是慢、自负、自负状态、高举、高举状态、旗帜、执取、欲炫耀的心态 - 这称为"慢"。
(62)过度的慢
879. 其中,什么是过度的慢?这里,有人在出身或家族或良家子弟身份或…乃至…任何其他事物上自我夸大。凡是如此的慢、自负、自负状态、高举、高举状态、旗帜、执取、欲炫耀的心态 - 这称为"过度的慢"。
(63)慢中的过度
880. 其中,什么是慢中的过度?这里,有人在出身或家族或良家子弟身份或…乃至…任何其他事物上在过去与他人相等,而在未来认为自己胜过他人;他依此而生起慢。凡是如此的慢、自负、自负状态、高举、高举状态、旗帜、执取、欲炫耀的心态 - 这称为"慢中的过度"。
(64)卑慢
881. 其中,什么是卑慢?这里,有人在出身或家族或良家子弟身份或…乃至…任何其他事物上生起卑慢;他依此而生起慢。凡是如此的卑慢、自卑、自卑状态、轻视、蔑视、蔑视状态、自轻、自贱、自贬 - 这称为"卑慢"。
(65)坚定的慢
882. 其中,什么是坚定的慢?对微小的获得有自觉，对已成的事物有自觉，对未获得的事物有自觉，对真实的事物有自觉;凡是如此的慢、自负、自负状态、高举、高举状态、旗帜、执取、欲炫耀的心态 - 这称为"坚定的慢"。
(66)自我慢
883. 其中,什么是自我慢?对色相的自我认同,对欲望的自我认同,对执著的自我认同,对感觉的自我认同...乃至...对意识的自我认同;凡是如此的慢、自负、自负状态、高举、高举状态、旗帜、执取、欲炫耀的心态 - 这称为"自我慢"。
(67)错误的慢
884. 其中,什么是错误的慢?这里,有人因恶行或工作领域的恶行、技艺领域的恶行、学问领域的恶行、多闻的恶行、言辞的恶行、戒律的恶行、仪式的恶行或因错误的见解而生起慢;凡是如此的慢、自负、自负状态、高举、高举状态、旗帜、执取、欲炫耀的心态 - 这称为"错误的慢"。
(68)亲属的思维
885. 其中,什么是亲属的思维?以亲属为基础的家庭内思维、思考、错误的意图 - 这称为"亲属的思维"。
(69)国土的思维

886. Tattha katamo janapadavitakko? Janapadaṃ ārabbha gehasito takko vitakko micchāsaṅkappo – ayaṃ vuccati ‘‘janapadavitakko’’.

(70) Amaravitakko

887. Tattha katamo amaravitakko? Dukkarakāritāpaṭisaṃyutto vā diṭṭhigatapaṭisaṃyutto vā gehasito takko vitakko micchāsaṅkappo – ayaṃ vuccati ‘‘amaravitakko’’.

(71) Parānuddayatāpaṭisaṃyutto vitakko

888. Tattha katamo parānuddayatāpaṭisaṃyutto vitakko? Idhekacco gihīhi saṃsaṭṭho viharati sahanandī sahasokī, sukhitesu sukhito, dukkhitesu dukkhito, uppannesu kiccakaraṇīyesu attanā vā yogaṃ āpajjati. Yo tattha gehasito takko vitakko micchāsaṅkappo – ayaṃ vuccati ‘‘parānuddayatāpaṭisaṃyutto vitakko’’.

(72) Lābhādipaṭisaṃyutto vitakko

889. Tattha katamo lābhasakkārasilokapaṭisaṃyutto vitakko? Lābhasakkārasilokaṃ ārabbha gehasito takko vitakko micchāsaṅkappo – ayaṃ vuccati ‘‘lābhasakkārasilokapaṭisaṃyutto vitakko’’.

(73) Anavaññattipaṭisaṃyutto vitakko

890. Tattha katamo anavaññattipaṭisaṃyutto vitakko? Idhekacco jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena vā sutena vā paṭibhānena vā aññataraññatarena vatthunā mā maṃ pare avajāniṃsūti. Yo tattha gehasito takko vitakko micchāsaṅkappo – ayaṃ vuccati ‘‘anavaññattipaṭisaṃyutto vitakko’’.

Ekakaṃ.

2. Dukaniddeso

(1) Kodho ca upanāho ca

891. (Ka) tattha katamo kodho? Yo kodho kujjhanā kujjhitattaṃ doso dussanā dussitattaṃ byāpatti byāpajjanā byāpajjitattaṃ virodho paṭivirodho caṇḍikkaṃ asuropo anattamanatā cittassa – ayaṃ vuccati ‘‘kodho’’.

(Kha) tattha katamo upanāho? Pubbakālaṃ kodho, aparakālaṃ upanāho. Yo evarūpo upanāho upanayhanā upanayhitattaṃ aṭṭhapanā ṭhapanā saṇṭhapanā anusaṃsandanā anuppabandhanā daḷhīkammaṃ kodhassa – ayaṃ vuccati ‘‘upanāho’’.

(2) Makkho ca paḷāso ca

892. (Ka) tattha katamo makkho? Yo makkho makkhāyanā makkhāyitattaṃ [makkhiyanā makkhiyitattaṃ (sī. ka.)] niṭṭhuriyaṃ niṭṭhuriyakammaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘makkho’’.

(Kha) tattha katamo paḷāso? Yo paḷāso paḷāsāyanā [palāsāyanā palāsāyitattaṃ (syā.)] paḷāsāhāro vivādaṭṭhānaṃ yugaggāho appaṭinissaggo – ayaṃ vuccati ‘‘paḷāso’’.

(3) Issā ca macchariyañca

893. (Ka) tattha katamā issā? Yā paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu issā issāyanā issāyitattaṃ usūyā usūyanā usūyitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘issā’’.

(Kha) tattha katamaṃ macchariyaṃ? Pañca macchariyāni – āvāsamacchariyaṃ, kulamacchariyaṃ, lābhamacchariyaṃ, vaṇṇamacchariyaṃ, dhammamacchariyaṃ. Yaṃ evarūpaṃ maccheraṃ maccharāyanā maccharāyitattaṃ vevicchaṃ kadariyaṃ kaṭukañcukatā aggahitattaṃ [paggahitattaṃ (sī. ka.) dha. sa. 1127] cittassa – idaṃ vuccati ‘‘macchariyaṃ’’.

(4) Māyā ca sāṭheyyañca



886. 其中,什么是国土的思维?以国土为基础的家庭内思维、思考、错误的意图 - 这称为"国土的思维"。
(70)不死的思维
887. 其中,什么是不死的思维?与艰难的行为或观点相结合的家庭内思维、思考、错误的意图 - 这称为"不死的思维"。
(71)怜悯的思维
888. 其中,什么是怜悯的思维?这里,有些人在家庭中生活，心中有快乐或痛苦，在快乐中快乐，在痛苦中痛苦，因而在出现的情况下，自己也会参与其中。凡是如此的家庭内思维、思考、错误的意图 - 这称为"怜悯的思维"。
(72)利益的思维
889. 其中,什么是利益的思维?以利益和恭敬为基础的家庭内思维、思考、错误的意图 - 这称为"利益的思维"。
(73)不可贬低的思维
890. 其中,什么是不可贬低的思维?这里,有人因出身或家族或良家子弟身份或容貌或财富或学问或工作领域或技艺领域或学问领域或多闻或才智或任何其他事物而认为自己被他人贬低。凡是如此的家庭内思维、思考、错误的意图 - 这称为"不可贬低的思维"。
单独。
二重说明
(1)愤怒与敌意
891. （甲）其中,什么是愤怒?愤怒是愤怒、愤怒的状态、过错、过错的状态、痛苦、痛苦的状态、对立、对立的状态、凶狠、恶毒、无所顾忌的心态 - 这称为"愤怒"。
（乙）其中,什么是敌意?早期的愤怒，后期的敌意。凡是如此的敌意、敌意的状态、坚持、建立、维持、相互联系、紧密结合的愤怒 - 这称为"敌意"。
(2)嫉妒与贪婪
892. （甲）其中,什么是嫉妒?嫉妒是对他人获得利益、恭敬、名声、赞美、崇拜的嫉妒、嫉妒的状态 - 这称为"嫉妒"。
（乙）其中,什么是贪婪?贪婪有五种 - 住处的贪婪、家族的贪婪、利益的贪婪、容貌的贪婪、法的贪婪。凡是如此的贪婪、贪婪的状态、贪婪的性质、吝啬、尖酸刻薄、恶劣的心态 - 这称为"贪婪"。
(3)嫉妒与吝啬
893. （甲）其中,什么是嫉妒?对他人获得利益、恭敬、名声、赞美、崇拜的嫉妒、嫉妒的状态 - 这称为"嫉妒"。
（乙）其中,什么是吝啬?吝啬有五种 - 住处的吝啬、家族的吝啬、利益的吝啬、容貌的吝啬、法的吝啬。凡是如此的吝啬、吝啬的状态、吝啬的性质、恶劣的心态 - 这称为"吝啬"。
(4)幻影与欺骗

894. (Ka) tattha katamā māyā? Idhekacco kāyena duccaritaṃ caritvā, vācāya duccaritaṃ caritvā, manasā duccaritaṃ caritvā tassa paṭicchādanahetuṃ pāpikaṃ icchaṃ paṇidahati. ‘‘Mā maṃ jaññā’’ti icchati. ‘‘Mā maṃ jaññā’’ti saṅkappeti. ‘‘Mā maṃ jaññā’’ti vācaṃ bhāsati. ‘‘Mā maṃ jaññā’’ti kāyena parakkamati. Yā evarūpā māyā māyāvitā accāsarā vañcanā nikati vikiraṇā pariharaṇā gūhanā parigūhanā chādanā paṭicchādanā anuttānīkammaṃ anāvikammaṃ vocchādanā pāpakiriyā – ayaṃ vuccati ‘‘māyā’’.

(Kha) tattha katamaṃ sāṭheyyaṃ? Idhekacco saṭho hoti parisaṭho. Yaṃ tattha saṭhaṃ saṭhatā sāṭheyyaṃ kakkaratā kakkariyaṃ [kakkhaḷatā kakkhaḷiyaṃ (syā.)] parikkhattatā pārikkhattiyaṃ – idaṃ vuccati ‘‘sāṭheyyaṃ’’.

(5) Avijjā ca bhavataṇhā ca

895. (Ka) tattha katamā avijjā? Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ…pe… avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘avijjā’’.

(Kha) tattha katamā bhavataṇhā? Yo bhavesu bhavacchando bhavarāgo bhavanandī bhavataṇhā bhavasineho bhavapariḷāho bhavamucchā bhavajjhosānaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘bhavataṇhā’’.

(6) Bhavadiṭṭhi ca vibhavadiṭṭhi ca

896. (Ka) tattha katamā bhavadiṭṭhi? ‘‘Bhavissati attā ca loko cā’’ti – yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ…pe… vipariyāsaggāho – ayaṃ vuccati ‘‘bhavadiṭṭhi’’.

(Kha) tattha katamā vibhavadiṭṭhi? ‘‘Na bhavissati attā ca loko cā’’ti – yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ…pe… vipariyāsaggāho – ayaṃ vuccati vibhavadiṭṭhi.

(7) Sassatadiṭṭhi ca ucchedadiṭṭhi ca

897. (Ka) tattha katamā sassatadiṭṭhi? ‘‘Sassato attā ca loko cā’’ti – yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ…pe… vipariyāsaggāho – ayaṃ vuccati ‘‘sassatadiṭṭhi’’.

(Kha) tattha katamā ucchedadiṭṭhi? ‘‘Ucchijjissati attā ca loko cā’’ti – yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ…pe… vipariyāsaggāho – ayaṃ vuccati ‘‘ucchedadiṭṭhi’’.

(8) Antavādiṭṭhi ca anantavādiṭṭhi ca

898. (Ka) tattha katamā antavādiṭṭhi? ‘‘Antavā attā ca loko cā’’ti – yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ…pe… vipariyāsaggāho – ayaṃ vuccati ‘‘antavādiṭṭhi’’.

(Kha) tattha katamā anantavādiṭṭhi? ‘‘Anantavā attā ca loko cā’’ti – yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ…pe… vipariyāsaggāho – ayaṃ vuccati ‘‘anantavādiṭṭhi’’.

(9) Pubbantānudiṭṭhi ca aparantānudiṭṭhi ca

899. (Ka) tattha katamā pubbantānudiṭṭhi? Pubbantaṃ ārabbha yā uppajjati diṭṭhi diṭṭhigataṃ…pe… vipariyāsaggāho – ayaṃ vuccati ‘‘pubbantānudiṭṭhi’’.

(Kha) tattha katamā aparantānudiṭṭhi? Aparantaṃ ārabbha yā uppajjati diṭṭhi diṭṭhigataṃ…pe… vipariyāsaggāho – ayaṃ vuccati ‘‘aparantānudiṭṭhi’’.

(10) Ahirikañca anottappañca

900. (Ka) tattha katamaṃ ahirikaṃ? Yaṃ na hirīyati hiriyitabbena, na hirīyati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ vuccati ‘‘ahirikaṃ’’.

(Kha) tattha katamaṃ anottappaṃ? Yaṃ na ottappati ottappitabbena na ottappati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ vuccati ‘‘anottappaṃ’’.

(11) Dovacassatā ca pāpamittatā ca



894. (甲)其中,什么是幻影?这里,有人以身行恶,以语行恶,以意行恶,为了隐藏这些而生起邪恶的欲望。他希望"愿人们不知道我",他思考"愿人们不知道我",他说"愿人们不知道我",他以身体努力"愿人们不知道我"。凡是如此的幻影、幻影性、欺骗、欺诈、诡计、隐藏、掩饰、遮蔽、掩盖、不坦白、不公开、隐瞒、作恶 - 这称为"幻影"。
(乙)其中,什么是欺骗?这里,有人是欺骗者,是极度欺骗者。凡是如此的欺骗、欺骗性、欺骗状态、狡猾、狡猾性、圆滑、圆滑性 - 这称为"欺骗"。
(5)无明与有爱
895. (甲)其中,什么是无明?凡是无知、不见...乃至...无明的障碍、愚痴、不善根 - 这称为"无明"。
(乙)其中,什么是有爱?凡是对有的欲望、对有的贪爱、对有的喜悦、对有的渴爱、对有的执著、对有的热恼、对有的迷恋、对有的执取 - 这称为"有爱"。
(6)有见与无有见
896. (甲)其中,什么是有见?"我与世界将存在"- 凡是如此的见解、见解的执著...乃至...颠倒执取 - 这称为"有见"。
(乙)其中,什么是无有见?"我与世界将不存在"- 凡是如此的见解、见解的执著...乃至...颠倒执取发生错误:terminated

901. (Ka) tattha katamā dovacassatā? Sahadhammike vuccamāne dovacassāyaṃ dovacassiyaṃ dovacassatā vippaṭikulaggāhitā vipaccanīkasātatā anādariyaṃ anādaratā agāravatā appatissavatā – ayaṃ vuccati ‘‘dovacassatā’’.

(Kha) tattha katamā pāpamittatā? Ye te puggalā assaddhā dussīlā appassutā maccharino duppaññā, yā tesaṃ sevanā nisevanā saṃsevanā bhajanā sambhajanā bhatti sambhatti sampavaṅkatā – ayaṃ vuccati ‘‘pāpamittatā’’.

(12) Anajjavo ca amaddavo ca

902. (Ka) tattha katamo anajjavo? Yo anajjavo anajjavatā jimhatā vaṅkatā kuṭilatā – ayaṃ vuccati ‘‘anajjavo’’.

(Kha) tattha katamo amaddavo ? Yā amudutā amaddavatā kakkhaḷiyaṃ phārusiyaṃ kakkhaḷatā kaṭhinatā [kathinatā (syā. ka.)] ujucittatā amudutā – ayaṃ vuccati ‘‘amaddavo’’.

(13) Akkhanti ca asoraccañca

903. (Ka) tattha katamā akkhanti? Yā akkhanti akkhamanatā anadhivāsanatā caṇḍikkaṃ asuropo anattamanatā cittassa – ayaṃ vuccati ‘‘akkhanti’’.

(Kha) tattha katamaṃ asoraccaṃ? Kāyiko vītikkamo vācasiko vītikkamo kāyikavācasiko vītikkamo – idaṃ vuccati ‘‘asoraccaṃ’’. Sabbampi dussīlyaṃ asoraccaṃ.

(14) Asākhalyañca appaṭisanthāro ca

904. (Ka) tattha katamaṃ asākhalyaṃ? Yā sā vācā kaṇḍakā kakkasā parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā asamādhisaṃvattanikā tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. Yā tattha asaṇhavācatā asakhilavācatā pharusavācatā – idaṃ vuccati ‘‘asākhalyaṃ’’.

(Kha) tattha katamo appaṭisanthāro [appaṭisandhāro (ka.)]? Dve paṭisanthārā – āmisapaṭisanthāro ca dhammapaṭisanthāro ca. Idhekacco appaṭisanthārako hoti āmisapaṭisanthārena vā dhammapaṭisanthārena vā – ayaṃ vuccati ‘‘appaṭisanthāro’’.

(15) Indriyesu aguttadvāratā ca bhojane amattaññutā ca

905. (Ka) tattha katamā indriyesu aguttadvāratā? Idhekacco cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na saṃvaraṃ āpajjati. Sotena saddaṃ sutvā…pe… ghānena gandhaṃ ghāyitvā…pe… jivhāya rasaṃ sāyitvā…pe… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā…pe… manasā dhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati manindriyaṃ, manindriye na saṃvaraṃ āpajjati . Yā imesaṃ channaṃ indriyānaṃ agutti agopanā anārakkho asaṃvaro – ayaṃ vuccati ‘‘indriyesu aguttadvāratā’’.

(Kha) tattha katamā bhojane amattaññutā? Idhekacco appaṭisaṅkhā ayoniso āhāraṃ āhāreti davāya madāya maṇḍanāya vibhūsanāya. Yā tattha asantuṭṭhitā amattaññutā appaṭisaṅkhā bhojane – ayaṃ vuccati ‘‘bhojane amattaññutā.’’

(16) Muṭṭhassaccañca asampajaññañca



901. (甲)其中,什么是难教性?当被同法者告诫时,难教性、难教状态、难教、采取相反态度、喜欢反对、不恭敬、不恭敬性、不尊重、不顺从 - 这称为"难教性"。
(乙)其中,什么是恶友性?那些无信仰、破戒、少闻、吝啬、愚痴的人,与他们交往、亲近、结交、亲善、亲密、信任、完全信任、随从 - 这称为"恶友性"。
(12)不正直与不柔和
902. (甲)其中,什么是不正直?不正直、不正直性、弯曲、扭曲、歪斜 - 这称为"不正直"。
(乙)其中,什么是不柔和?不柔软、不柔和、粗糙、粗暴、坚硬、僵化、不柔软 - 这称为"不柔和"。
(13)不忍耐与不温和
903. (甲)其中,什么是不忍耐?不忍耐、不容忍、不接受、凶狠、恶毒、无所顾忌的心态 - 这称为"不忍耐"。
(乙)其中,什么是不温和?身体的越轨、语言的越轨、身语的越轨 - 这称为"不温和"。一切破戒也是不温和。
(14)不亲切与不热情
904. (甲)其中,什么是不亲切?那些刺耳、粗糙、伤人、冒犯他人、近于愤怒、不导向定的言语。凡是如此的不温和语、不亲切语、粗暴语 - 这称为"不亲切"。
(乙)其中,什么是不热情?有两种热情 - 物质上的热情和法上的热情。这里,有人在物质上或法上不热情 - 这称为"不热情"。
(15)根门不防护与饮食不知量
905. (甲)其中,什么是根门不防护?这里,有人以眼见色后,执取相,执取细相。由于眼根不防护而住,贪忧等恶不善法会流入,他不实行防护,不守护眼根,不在眼根上实行防护。以耳闻声后...以鼻嗅香后...以舌尝味后...以身触所触后...以意识法后,执取相,执取细相。由于意根不防护而住,贪忧等恶不善法会流入,他不实行防护,不守护意根,不在意根上实行防护。对这六根的不守护、不保护、不防卫、不防护 - 这称为"根门不防护"。
(乙)其中,什么是饮食不知量?这里,有人不如理思惟而食用食物,为了玩乐、陶醉、装饰、美化。凡是如此的不知足、不知量、不如理思惟饮食 - 这称为"饮食不知量"。
(16)失念与不正知

906. (Ka) tattha katamaṃ muṭṭhassaccaṃ? Yā assati ananussati appaṭissati assati assaraṇatā adhāraṇatā pilāpanatā sammusanatā – idaṃ vuccati ‘‘muṭṭhassaccaṃ’’.

(Kha) tattha katamaṃ asampajaññaṃ? Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ…pe… avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ – idaṃ vuccati ‘‘asampajaññaṃ’’.

(17) Sīlavipatti ca diṭṭhivipatti ca

907. (Ka) tattha katamā sīlavipatti? Yo kāyiko vītikkamo vācasiko vītikkamo kāyikavācasiko vītikkamo – ayaṃ vuccati ‘‘sīlavipatti’’. Sabbampi dussīlyaṃ sīlavipatti.

(Kha) tattha katamā diṭṭhivipatti? ‘‘Natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ…pe… ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī’’ti – yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ…pe… vipariyāsaggāho – ayaṃ vuccati ‘‘diṭṭhivipatti’’. Sabbāpi micchādiṭṭhi diṭṭhivipatti.

(18) Ajjhattasaṃyojanañca bahiddhāsaṃyojanañca

908. (Ka) tattha katamaṃ ajjhattasaṃyojanaṃ? Pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni – ajjhattasaṃyojanaṃ. (Kha) pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni – bahiddhāsaṃyojanaṃ.

Dukaṃ.

3. Tikaniddeso

(1) Tīṇi akusalamūlāni



906. (甲)其中,什么是失念?凡是不念、不随念、不忆念、不念、不忆念性、不持续性、忘失、混乱 - 这称为"失念"。
(乙)其中,什么是不正知?凡是无知、不见...乃至...无明的障碍、愚痴、不善根 - 这称为"不正知"。
(17)戒的破坏与见的破坏
907. (甲)其中,什么是戒的破坏?身体的越轨、语言的越轨、身语的越轨 - 这称为"戒的破坏"。一切破戒也是戒的破坏。
(乙)其中,什么是见的破坏?"没有布施,没有供养...乃至...那些凭自己的智慧证知此世他世并宣说的人"- 凡是如此的见解、见解的执著...乃至...颠倒执取 - 这称为"见的破坏"。一切邪见也是见的破坏。
(18)内结与外结
908. (甲)其中,什么是内结?五下分结 - 这是内结。(乙)五上分结 - 这是外结。
二法。
三法说明
(1)三不善根

909. Tattha katamāni tīṇi akusalamūlāni? Lobho, doso, moho.

(Ka) tattha katamo lobho? Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandī nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho parigedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjananī sibbinī jālinī saritā visattikā sotaṃ visaṭā [visadā (sī. ka.) dha. sa. 1141] āyūhanī [āyūhinī (ka.)] dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo [sandhavo (ka.)] sineho apekkhā paṭibandhu āsā āsīsanā āsīsitattaṃ [āsiṃsanā āsiṃsitattaṃ (sī. syā.)] rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā jappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchañjikatā sādhukamyatā adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā saddataṇhā rūpataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabaḷisaṃ māravisayo taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo abhijjhā lobho akusalamūlaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘lobho’’.

(Kha) tattha katamo doso? ‘‘Anatthaṃ me acarī’’ti āghāto jāyati, ‘‘anatthaṃ me caratī’’ti āghāto jāyati, ‘‘anatthaṃ me carissatī’’ti āghāto jāyati, ‘‘piyassa me manāpassa anatthaṃ acari’’…pe… anatthaṃ carati…pe… ‘‘anatthaṃ carissatī’’ti āghāto jāyati, ‘‘appiyassa me amanāpassa atthaṃ acari’’…pe… atthaṃ carati…pe… ‘‘atthaṃ carissatī’’ti āghāto jāyati, aṭṭhāne vā pana āghāto jāyati. Yo evarūpo cittassa āghāto paṭighāto paṭighaṃ paṭivirodho kopo pakopo sampakopo doso padoso sampadoso cittassa byāpatti manopadoso kodho kujjhanā kujjhitattaṃ doso dussanā dussitattaṃ byāpatti byāpajjanā byāpajjitattaṃ virodho paṭivirodho caṇḍikkaṃ asuropo anattamanatā cittassa – ayaṃ vuccati ‘‘doso’’.

(Ga) tattha katamo moho? Dukkhe aññāṇaṃ, dukkhasamudaye aññāṇaṃ, dukkhanirodhe aññāṇaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṃ, pubbante aññāṇaṃ, aparante aññāṇaṃ, pubbantāparante aññāṇaṃ, idappaccayatā paṭiccasamuppannesu dhammesu aññāṇaṃ, yaṃ evarūpaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ…pe… avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘moho’’. Imāni tīṇi akusalamūlāni.

(2) Tayo akusalavitakkā

910. Tattha katame tayo akusalavitakkā? Kāmavitakko, byāpādavitakko, vihiṃsāvitakko.

(Ka) tattha katamo kāmavitakko? Kāmapaṭisaṃyutto takko vitakko micchāsaṅkappo – ayaṃ vuccati ‘‘kāmavitakko’’.

(Kha) tattha katamo byāpādavitakko? Byāpādapaṭisaṃyutto takko vitakko micchāsaṅkappo – ayaṃ vuccati ‘‘byāpādavitakko’’.

(Ga) tattha katamo vihiṃsāvitakko? Vihiṃsāpaṭisaṃyutto takko vitakko micchāsaṅkappo – ayaṃ vuccati ‘‘vihiṃsāvitakko’’. Ime tayo akusalavitakkā.

(3) Tisso akusalasaññā



909. 其中,什么是三不善根?贪、嗔、痴。
(甲)其中,什么是贪?凡是贪欲、强烈贪欲、随顺、随从、喜爱、喜爱贪欲、心的贪欲、欲望、迷恋、执著、贪婪、强烈贪婪、执取、泥潭、动摇、幻想、生起、产生、缝合、网、流、执著、流动、散布、积累、第二、愿望、有的导引、林、丛林、亲密、亲密关系、爱恋、期待、束缚、希望、希冀、希冀状态、对色的希望、对声的希望、对香的希望、对味的希望、对触的希望、对得到的希望、对财富的希望、对子女的希望、对生命的希望、喃喃自语、强烈喃喃自语、喃喃自语状态、喃喃自语性、贪婪、贪婪性、贪婪状态、乞求、渴望善事、非法贪欲、不正当贪欲、欲求、欲望、祈愿、羡慕、强烈祈愿、欲爱、有爱、无有爱、色爱、无色爱、灭爱、声爱、色爱、香爱、味爱、触爱、法爱、暴流、轭、系缚、取著、遮蔽、障碍、覆盖、束缚、污染、随眠、缠缚、蔓藤、吝啬、苦的根源、苦的起因、苦的来源、魔罗的陷阱、魔罗的钩、魔罗的境界、爱欲之河、爱欲之网、爱欲之绳、爱欲之海、贪婪、贪欲、不善根 - 这称为"贪"。
(乙)其中,什么是嗔?"他对我做了不利的事"而生恼怒,"他对我正在做不利的事"而生恼怒,"他将对我做不利的事"而生恼怒,"他对我所爱所喜欢的人做了不利的事"...乃至..."正在做不利的事"...乃至..."将做不利的事"而生恼怒,"他对我所不爱所不喜欢的人做了有利的事"...乃至..."正在做有利的事"...乃至..."将做有利的事"而生恼怒,或在不适当的场合生恼怒。凡是如此的心的恼怒、反感、敌意、对抗、忿怒、激怒、强烈忿怒、嗔恨、嗔恼、强烈嗔恼、心的乖戾、意的嗔恼、愤怒、发怒、愤怒状态、嗔恨、嗔恼、嗔恼状态、乖戾、乖戾状态、敌意、对抗、凶暴、恶毒、无所顾忌的心态 - 这称为"嗔"。
(丙)其中,什么是痴?对苦的无知,对苦集的无知,对苦灭的无知,对导向苦灭之道的无知,对过去的无知,对未来的无知,对过去未来的无知,对缘起法的无知,凡是如此的无知、不见...乃至...无明的障碍、愚痴、不善根 - 这称为"痴"。这些是三不善根。
(2)三不善寻
910. 其中,什么是三不善寻?欲寻、嗔恨寻、伤害寻。
(甲)其中,什么是欲寻?与欲相应的思考、寻思、邪思惟 - 这称为"欲寻"。
(乙)其中,什么是嗔恨寻?与嗔恨相应的思考、寻思、邪思惟 - 这称为"嗔恨寻"。
(丙)其中,什么是伤害寻?与伤害相应的思考、寻思、邪思惟 - 这称为"伤害寻"。这些是三不善寻。
(3)三不善想

911. Tattha katamā tisso akusalasaññā? Kāmasaññā, byāpādasaññā, vihiṃsāsaññā.

(Ka) tattha katamā kāmasaññā? Kāmapaṭisaṃyuttā saññā sañjānanā sañjānitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘kāmasaññā’’.

(Kha) tattha katamā byāpādasaññā? Byāpādapaṭisaṃyuttā saññā sañjānanā sañjānitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘byāpādasaññā’’.

(Ga) tattha katamā vihiṃsāsaññā? Vihiṃsāpaṭisaṃyuttā saññā sañjānanā sañjānitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘vihiṃsāsaññā’’. Imā tisso akusalasaññā.

(4) Tisso akusaladhātuyo

912. Tattha katamā tisso akusaladhātuyo? Kāmadhātu, byāpādadhātu, vihiṃsādhātu.

Tattha katamā kāmadhātu? Kāmavitakko kāmadhātu. Byāpādavitakko byāpādadhātu. Vihiṃsāvitakko vihiṃsādhātu.

(Ka) tattha katamo kāmavitakko? Kāmapaṭisaṃyutto takko vitakko micchāsaṅkappo – ayaṃ vuccati ‘‘kāmavitakko’’.

(Kha) tattha katamo byāpādavitakko ? Byāpādapaṭisaṃyutto takko vitakko micchāsaṅkappo – ayaṃ vuccati ‘‘byāpādavitakko’’.

(Ga) tattha katamo vihiṃsāvitakko? Vihiṃsāpaṭisaṃyutto takko vitakko micchāsaṅkappo – ayaṃ vuccati ‘‘vihiṃsāvitakko’’. Imā tisso akusaladhātuyo.

(5) Tīṇi duccaritāni

913. Tattha katamāni tīṇi duccaritāni? Kāyaduccaritaṃ, vacīduccaritaṃ, manoduccaritaṃ.

(Ka) tattha katamaṃ kāyaduccaritaṃ? Pāṇātipāto, adinnādānaṃ, kāmesumicchācāro – idaṃ vuccati ‘‘kāyaduccaritaṃ’’.

(Kha) tattha katamaṃ vacīduccaritaṃ? Musāvādo, pisuṇā vācā, pharusā vācā, samphappalāpo – idaṃ vuccati ‘‘vacīduccaritaṃ’’.

(Ga) tattha katamaṃ manoduccaritaṃ? Abhijjhā , byāpādo, micchādiṭṭhi – idaṃ vuccati ‘‘manoduccaritaṃ’’.

(Ka-ga) tattha katamaṃ kāyaduccaritaṃ? Akusalaṃ kāyakammaṃ kāyaduccaritaṃ, akusalaṃ vacīkammaṃ vacīduccaritaṃ, akusalaṃ manokammaṃ manoduccaritaṃ.

Tattha katamaṃ akusalaṃ kāyakammaṃ? Akusalā kāyasañcetanā akusalaṃ kāyakammaṃ, akusalā vacīsañcetanā akusalaṃ vacīkammaṃ, akusalā manosañcetanā akusalaṃ manokammaṃ. Imāni tīṇi duccaritāni.

(6) Tayo āsavā

914. Tattha katame tayo āsavā? Kāmāsavo, bhavāsavo, avijjāsavo.

(Ka) tattha katamo kāmāsavo? Yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandī kāmataṇhā kāmasineho kāmapariḷāho kāmamucchā kāmajjhosānaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘kāmāsavo’’.

(Kha) tattha katamo bhavāsavo? Yo bhavesu bhavacchando…pe… bhavajjhosānaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘bhavāsavo’’.

(Ga) tattha katamo avijjāsavo? Dukkhe aññāṇaṃ…pe… avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘avijjāsavo’’. Ime tayo āsavā.

(7) Tīṇi saṃyojanāni



911. 其中,什么是三不善想?欲想、嗔恨想、伤害想。
(甲)其中,什么是欲想?与欲相应的想、认知、认知状态 - 这称为"欲想"。
(乙)其中,什么是嗔恨想?与嗔恨相应的想、认知、认知状态 - 这称为"嗔恨想"。
(丙)其中,什么是伤害想?与伤害相应的想、认知、认知状态 - 这称为"伤害想"。这些是三不善想。
(4)三不善界
912. 其中,什么是三不善界?欲界、嗔恨界、伤害界。
其中,什么是欲界?欲寻是欲界。嗔恨寻是嗔恨界。伤害寻是伤害界。
(甲)其中,什么是欲寻?与欲相应的思考、寻思、邪思惟 - 这称为"欲寻"。
(乙)其中,什么是嗔恨寻?与嗔恨相应的思考、寻思、邪思惟 - 这称为"嗔恨寻"。
(丙)其中,什么是伤害寻?与伤害相应的思考、寻思、邪思惟 - 这称为"伤害寻"。这些是三不善界。
(5)三恶行
913. 其中,什么是三恶行?身恶行、语恶行、意恶行。
(甲)其中,什么是身恶行?杀生、不与取、欲邪行 - 这称为"身恶行"。
(乙)其中,什么是语恶行?妄语、两舌、恶口、绮语 - 这称为"语恶行"。
(丙)其中,什么是意恶行?贪婪、嗔恨、邪见 - 这称为"意恶行"。
(甲-丙)其中,什么是身恶行?不善的身业是身恶行,不善的语业是语恶行,不善的意业是意恶行。
其中,什么是不善的身业?不善的身思是不善的身业,不善的语思是不善的语业,不善的意思是不善的意业。这些是三恶行。
(6)三漏
914. 其中,什么是三漏?欲漏、有漏、无明漏。
(甲)其中,什么是欲漏?对欲的欲望、贪欲、喜爱、渴爱、爱恋、热恼、迷恋、执著 - 这称为"欲漏"。
(乙)其中,什么是有漏?对有的欲望...乃至...执著 - 这称为"有漏"。
(丙)其中,什么是无明漏?对苦的无知...乃至...无明的障碍、愚痴、不善根 - 这称为"无明漏"。这些是三漏。
(7)三结

915. Tattha katamāni tīṇi saṃyojanāni? Sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso.

(Ka) tattha katamā sakkāyadiṭṭhi? Idha assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto – rūpaṃ attato samanupassati rūpavantaṃ vā attānaṃ attani vā rūpaṃ rūpasmiṃ vā attānaṃ. Vedanaṃ…pe… saññaṃ…pe… saṅkhāre…pe… viññāṇaṃ attato samanupassati viññāṇavantaṃ vā attānaṃ attani vā viññāṇaṃ viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ…pe… vipariyāsaggāho – ayaṃ vuccati ‘‘sakkāyadiṭṭhi’’.

(Kha) tattha katamā vicikicchā? Satthari kaṅkhati vicikicchati, dhamme kaṅkhati vicikicchati, saṅghe kaṅkhati vicikicchati, sikkhāya kaṅkhati vicikicchati, pubbante kaṅkhati vicikicchati, aparante kaṅkhati vicikicchati, pubbantāparante kaṅkhati vicikicchati , idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu kaṅkhati vicikicchati. Yā evarūpā kaṅkhā kaṅkhāyanā kaṅkhāyitattaṃ thambhitattaṃ cittassa manovilekho – ayaṃ vuccati ‘‘vicikicchā’’.

(Ga) tattha katamo sīlabbataparāmāso? ‘‘Ito bahiddhā samaṇabrāhmaṇānaṃ sīlena suddhi vatena suddhi sīlabbatena suddhī’’ti – yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ…pe… vipariyāsaggāho – ayaṃ vuccati ‘‘sīlabbataparāmāso’’. Imāni tīṇi saṃyojanāni.

(8) Tisso taṇhā

916. Tattha katamā tisso taṇhā? Kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā.

Tattha katamā bhavataṇhā? Bhavadiṭṭhisahagato rāgo sārāgo cittassa sārāgo – ayaṃ vuccati ‘‘bhavataṇhā’’.

Tattha katamā vibhavataṇhā? Ucchedadiṭṭhisahagato rāgo sārāgo cittassa sārāgo – ayaṃ vuccati ‘‘vibhavataṇhā’’. Avasesā taṇhā kāmataṇhā.

Tattha katamā kāmataṇhā? Kāmadhātupaṭisaṃyutto rāgo sārāgo cittassa sārāgo – ayaṃ vuccati ‘‘kāmataṇhā’’.

( ) [(tattha katamā bhavataṇhā)] Rūpadhātuarūpadhātupaṭisaṃyutto rāgo sārāgo cittassa sārāgo – ayaṃ vuccati ‘‘bhavataṇhā’’.

( ) [(tattha katamā vibhavataṇhā) (?)] Ucchedadiṭṭhisahagato rāgo sārāgo cittassa sārāgo – ayaṃ vuccati ‘‘vibhavataṇhā’’. Imā tisso taṇhā.

(9) Aparāpi tisso taṇhā

917. Tattha katamā aparāpi tisso taṇhā? Kāmataṇhā, rūpataṇhā, arūpataṇhā.

(Ka) tattha katamā kāmataṇhā? Kāmadhātupaṭisaṃyutto rāgo sārāgo cittassa sārāgo – ayaṃ vuccati ‘‘kāmataṇhā’’.

(Kha) tattha katamā rūpataṇhā? Rūpadhātupaṭisaṃyutto rāgo sārāgo cittassa sārāgo – ayaṃ vuccati ‘‘rūpataṇhā’’.

(Ga) tattha katamā arūpataṇhā? Arūpadhātupaṭisaṃyutto rāgo sārāgo cittassa sārāgo – ayaṃ vuccati ‘‘arūpataṇhā’’. Imā tisso taṇhā.

(10) Aparāpi tisso taṇhā

918. Tattha katamā aparāpi tisso taṇhā? Rūpataṇhā, arūpataṇhā, nirodhataṇhā.

(Ka) tattha katamā rūpataṇhā? Rūpadhātupaṭisaṃyutto rāgo sārāgo cittassa sārāgo – ayaṃ vuccati ‘‘rūpataṇhā’’.

(Kha) tattha katamā arūpataṇhā? Arūpadhātupaṭisaṃyutto rāgo sārāgo cittassa sārāgo – ayaṃ vuccati ‘‘arūpataṇhā’’.

(Ga) tattha katamā nirodhataṇhā? Ucchedadiṭṭhisahagato rāgo sārāgo cittassa sārāgo – ayaṃ vuccati ‘‘nirodhataṇhā’’. Imā tisso taṇhā.

(11) Tisso esanā



915. 其中,什么是三结?有身见、疑、戒禁取。
(甲)其中,什么是有身见?这里,未听闻的凡夫不见圣者,不知圣法,不善巧圣法,不训练于圣法,不见善人,不知善人法,不训练于善人法 - 他认为色是我,或我拥有色,或色在我中,或我在色中。他认为受...想...行...识是我,或我拥有识,或识在我中,或我在识中。凡是如此的见解、见解的执著...乃至...颠倒执取 - 这称为"有身见"。
(乙)其中,什么是疑?对导师怀疑犹豫,对法怀疑犹豫,对僧怀疑犹豫,对学处怀疑犹豫,对过去怀疑犹豫,对未来怀疑犹豫,对过去未来怀疑犹豫,对缘起法怀疑犹豫。凡是如此的怀疑、怀疑性、怀疑状态、心的僵硬、意的困惑 - 这称为"疑"。
(丙)其中,什么是戒禁取?"通过外在沙门婆罗门的戒得清净,通过禁戒得清净,通过戒和禁戒得清净"- 凡是如此的见解、见解的执著...乃至...颠倒执取 - 这称为"戒禁取"。这些是三结。
(8)三爱
916. 其中,什么是三爱?欲爱、有爱、无有爱。
其中,什么是有爱?与有见相应的贪欲、强烈贪欲、心的贪欲 - 这称为"有爱"。
其中,什么是无有爱?与断见相应的贪欲、强烈贪欲、心的贪欲 - 这称为"无有爱"。其余的爱是欲爱。
其中,什么是欲爱?与欲界相应的贪欲、强烈贪欲、心的贪欲 - 这称为"欲爱"。
[(其中,什么是有爱)]与色界无色界相应的贪欲、强烈贪欲、心的贪欲 - 这称为"有爱"。
[(其中,什么是无有爱)(?)]与断见相应的贪欲、强烈贪欲、心的贪欲 - 这称为"无有爱"。这些是三爱。
(9)另外三爱
917. 其中,什么是另外三爱?欲爱、色爱、无色爱。
(甲)其中,什么是欲爱?与欲界相应的贪欲、强烈贪欲、心的贪欲 - 这称为"欲爱"。
(乙)其中,什么是色爱?与色界相应的贪欲、强烈贪欲、心的贪欲 - 这称为"色爱"。
(丙)其中,什么是无色爱?与无色界相应的贪欲、强烈贪欲、心的贪欲 - 这称为"无色爱"。这些是三爱。
(10)另外三爱
918. 其中,什么是另外三爱?色爱、无色爱、灭爱。
(甲)其中,什么是色爱?与色界相应的贪欲、强烈贪欲、心的贪欲 - 这称为"色爱"。
(乙)其中,什么是无色爱?与无色界相应的贪欲、强烈贪欲、心的贪欲 - 这称为"无色爱"。
(丙)其中,什么是灭爱?与断见相应的贪欲、强烈贪欲、心的贪欲 - 这称为"灭爱"。这些是三爱。
(11)三寻求

919. Tattha katamā tisso esanā? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā.

(Ka) tattha katamā kāmesanā? Yo kāmesu kāmacchando…pe… kāmajjhosānaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘kāmesanā’’.

(Kha) tattha katamā bhavesanā? Yo bhavesu bhavacchando…pe… bhavajjhosānaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘bhavesanā’’.

(Ga) tattha katamā brahmacariyesanā? ‘‘Sassato loko’’ti vā, ‘‘asassato loko’’ti – vā…pe… ‘‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’ti vā yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ…pe… vipariyāsaggāho – ayaṃ vuccati ‘‘brahmacariyesanā’’.

(Ka) tattha katamā kāmesanā, kāmarāgo, tadekaṭṭhaṃ akusalaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ manokammaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘kāmesanā’’.

(Kha) tattha katamā bhavesanā, bhavarāgo tadekaṭṭhaṃ akusalaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ manokammaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘bhavesanā’’.

(Ga) tattha katamā brahmacariyesanā, antaggāhikā diṭṭhi tadekaṭṭhaṃ akusalaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ manokammaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘brahmacariyesanā’’. Imā tisso esanā.

(12) Tisso vidhā

920. Tattha katamā tisso vidhā? ‘‘Seyyohamasmī’’ti vidhā, ‘‘sadisohamasmī’’ti vidhā, ‘‘hīnohamasmī’’ti vidhā – imā tisso vidhā.

(13) Tīṇi bhayāni

921. Tattha katamāni tīṇi bhayāni? Jātibhayaṃ, jarābhayaṃ, maraṇabhayaṃ.

(Ka) tattha katamaṃ jātibhayaṃ? Jātiṃ paṭicca bhayaṃ bhayānakaṃ chambhitattaṃ lomahaṃso cetaso utrāso – idaṃ vuccati ‘‘jātibhayaṃ’’.

(Kha) tattha katamaṃ jarābhayaṃ? Jaraṃ paṭicca bhayaṃ bhayānakaṃ chambhitattaṃ lomahaṃso cetaso utrāso – idaṃ vuccati ‘‘jarābhayaṃ’’.

(Ga) tattha katamaṃ maraṇabhayaṃ? Maraṇaṃ paṭicca bhayaṃ bhayānakaṃ chambhitattaṃ lomahaṃso cetaso utrāso – idaṃ vuccati ‘‘maraṇabhayaṃ’’. Imāni tīṇi bhayāni.

(14) Tīṇi tamāni

922. Tattha katamāni tīṇi tamāni? Atītaṃ vā addhānaṃ ārabbha kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, anāgataṃ vā addhānaṃ ārabbha kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, etarahi vā paccuppannaṃ addhānaṃ ārabbha kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati – imāni tīṇi tamāni.

(15) Tīṇi titthāyatanāni

923. Tattha katamāni tīṇi titthāyatanāni? Idhekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃvādī hoti evaṃdiṭṭhī – ‘‘yaṃ kiñcāyaṃ purisapuggalo paṭisaṃvedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, sabbaṃ taṃ pubbe katahetū’’ti; idha panekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃvādī hoti evaṃdiṭṭhī – ‘‘yaṃ kiñcāyaṃ purisapuggalo paṭisaṃvedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, sabbaṃ taṃ issaranimmānahetū’’ti; idha panekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃvādī hoti evaṃdiṭṭhī – ‘‘yaṃ kiñcāyaṃ purisapuggalo paṭisaṃvedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, sabbaṃ taṃ ahetu appaccayā’’ti – imāni tīṇi titthāyatanāni.

(16) Tayo kiñcanā

924. Tattha katame tayo kiñcanā [katamāni tīṇi kiñcanāni (?) dī. ni. 

919. 其中,什么是三寻求?欲寻求、有寻求、梵行寻求。
(甲)其中,什么是欲寻求?对欲的欲望...乃至...执著 - 这称为"欲寻求"。
(乙)其中,什么是有寻求?对有的欲望...乃至...执著 - 这称为"有寻求"。
(丙)其中,什么是梵行寻求?"世界是常"或"世界是无常"...乃至..."如来死后既非有也非无" - 凡是如此的见解、见解的执著...乃至...颠倒执取 - 这称为"梵行寻求"。
(甲)其中,什么是欲寻求?欲贪,与之相应的不善身业、语业、意业 - 这称为"欲寻求"。
(乙)其中,什么是有寻求?有贪,与之相应的不善身业、语业、意业 - 这称为"有寻求"。
(丙)其中,什么是梵行寻求?执取边见,与之相应的不善身业、语业、意业 - 这称为"梵行寻求"。这些是三寻求。
(12)三慢
920. 其中,什么是三慢?"我胜"的慢,"我等"的慢,"我劣"的慢 - 这些是三慢。
(13)三怖畏
921. 其中,什么是三怖畏?生怖畏、老怖畏、死怖畏。
(甲)其中,什么是生怖畏?缘生而生的恐惧、可怕、战栗、毛骨悚然、心的惊恐 - 这称为"生怖畏"。
(乙)其中,什么是老怖畏?缘老而生的恐惧、可怕、战栗、毛骨悚然、心的惊恐 - 这称为"老怖畏"。
(丙)其中,什么是死怖畏?缘死而生的恐惧、可怕、战栗、毛骨悚然、心的惊恐 - 这称为"死怖畏"。这些是三怖畏。
(14)三暗
922. 其中,什么是三暗?对过去怀疑犹豫不决定不清净,对未来怀疑犹豫不决定不清净,对现在怀疑犹豫不决定不清净 - 这些是三暗。
(15)三外道处
923. 其中,什么是三外道处?这里,某些沙门或婆罗门持这样的见解 - "这个人所感受的乐或苦或不苦不乐,一切都是因过去所作";这里,某些沙门或婆罗门持这样的见解 - "这个人所感受的乐或苦或不苦不乐,一切都是因大自在天的创造";这里,某些沙门或婆罗门持这样的见解 - "这个人所感受的乐或苦或不苦不乐,一切都是无因无缘" - 这些是三外道处。
(16)三执著
924. 其中,什么是三执著[什么是三执著(?)]

3.305]? Rāgo kiñcanaṃ, doso kiñcanaṃ, moho kiñcanaṃ – ime tayo kiñcanā.

(17) Tīṇi aṅgaṇāni

Tattha katamāni tīṇi aṅgaṇāni? Rāgo aṅgaṇaṃ, doso aṅgaṇaṃ, moho aṅgaṇaṃ – imāni tīṇi aṅgaṇāni.

(18) Tīṇi malāni

Tattha katamāni tīṇi malāni? Rāgo malaṃ, doso malaṃ, moho malaṃ – imāni tīṇi malāni.

(19) Tīṇi visamāni

Tattha katamāni tīṇi visamāni? Rāgo visamaṃ, doso visamaṃ, moho visamaṃ – imāni tīṇi visamāni.

(20) Aparānipi tīṇi visamāni

Tattha katamāni aparānipi tīṇi visamāni? Kāyavisamaṃ, vacīvisamaṃ, manovisamaṃ – imāni tīṇi visamāni.

(21) Tayo aggī

Tattha katame tayo aggī? Rāgaggi, dosaggi, mohaggi – ime tayo aggī.

(22) Tayo kasāvā

Tattha katame tayo kasāvā? Rāgakasāvo, dosakasāvo, mohakasāvo – ime tayo kasāvā.

(23) Aparepi tayo kasāvā

Tattha katame aparepi tayo kasāvā? Kāyakasāvo, vacīkasāvo, manokasāvo – ime tayo kasāvā.

(24. Ka) assādadiṭṭhi

925. Tattha katamā assādadiṭṭhi? Idhekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃvādī hoti evaṃdiṭṭhī – ‘‘natthi kāmesu doso’’ti. So kāmesu pātabyataṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati ‘‘assādadiṭṭhi’’.

(Kha) attānudiṭṭhi

Tattha katamā attānudiṭṭhi? Idha assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto – rūpaṃ attato samanupassati rūpavantaṃ vā attānaṃ attani vā rūpaṃ rūpasmiṃ vā attānaṃ. Vedanaṃ…pe… saññaṃ…pe… saṅkhāre…pe… viññāṇaṃ attato samanupassati viññāṇavantaṃ vā attānaṃ attani vā viññāṇaṃ viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ…pe… vipariyāsaggāho – ayaṃ vuccati ‘‘attānudiṭṭhi’’.

(Ga) micchādiṭṭhi

Tattha katamā micchādiṭṭhi? ‘‘Natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ…pe… ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī’’ti – yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ…pe… vipariyāsaggāho – ayaṃ vuccati ‘‘micchādiṭṭhi’’. Sassatadiṭṭhi assādadiṭṭhi, sakkāyadiṭṭhi attānudiṭṭhi, ucchedadiṭṭhi micchādiṭṭhi.

(25. Ka) arati

926. Tattha katamā arati? Pantesu vā senāsanesu aññataraññataresu vā adhikusalesu dhammesu arati aratitā anabhirati anabhiramaṇā ukkaṇṭhitā paritassitā – ayaṃ vuccati ‘‘arati’’.

(Kha) vihesā

Tattha katamā vihesā? Idhekacco pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā rajjuyā vā aññataraññatarena satte viheṭheti, yā evarūpā heṭhanā viheṭhanā hiṃsanā vihiṃsanā rosanā virosanā parūpaghāto – ayaṃ vuccati ‘‘vihesā’’.

(Ga) adhammacariyā

Tattha katamā adhammacariyā? Kāyena adhammacariyāvisamacariyā, vācāya adhammacariyāvisamacariyā, manasā adhammacariyāvisamacariyā – ayaṃ vuccati ‘‘adhammacariyā’’.

(26. Ka) dovacassatā



?贪是执著,嗔是执著,痴是执著 - 这些是三执著。
(17)三垢秽
其中,什么是三垢秽?贪是垢秽,嗔是垢秽,痴是垢秽 - 这些是三垢秽。
(18)三污垢
其中,什么是三污垢?贪是污垢,嗔是污垢,痴是污垢 - 这些是三污垢。
(19)三不平等
其中,什么是三不平等?贪是不平等,嗔是不平等,痴是不平等 - 这些是三不平等。
(20)另外三不平等
其中,什么是另外三不平等?身不平等,语不平等,意不平等 - 这些是三不平等。
(21)三火
其中,什么是三火?贪火,嗔火,痴火 - 这些是三火。
(22)三垢
其中,什么是三垢?贪垢,嗔垢,痴垢 - 这些是三垢。
(23)另外三垢
其中,什么是另外三垢?身垢,语垢,意垢 - 这些是三垢。
(24.甲)味著见
925. 其中,什么是味著见?这里,某些沙门或婆罗门持这样的见解 - "欲没有过患"。他陷入欲的享受。这称为"味著见"。
(乙)我见
其中,什么是我见?这里,未听闻的凡夫不见圣者,不知圣法,不善巧圣法,不训练于圣法,不见善人,不知善人法,不训练于善人法 - 他认为色是我,或我拥有色,或色在我中,或我在色中。他认为受...想...行...识是我,或我拥有识,或识在我中,或我在识中。凡是如此的见解、见解的执著...乃至...颠倒执取 - 这称为"我见"。
(丙)邪见
其中,什么是邪见?"没有布施,没有供养...乃至...那些凭自己的智慧证知此世他世并宣说的人"- 凡是如此的见解、见解的执著...乃至...颠倒执取 - 这称为"邪见"。常见是味著见,有身见是我见,断见是邪见。
(25.甲)不乐
926. 其中,什么是不乐?对边远的住处或某些殊胜善法的不乐、不乐性、不欢喜、不欢喜性、厌倦、忧虑 - 这称为"不乐"。
(乙)伤害
其中,什么是伤害?这里,某人用手或土块或棍棒或刀或绳或其他方式伤害众生,凡是如此的伤害、强烈伤害、损害、强烈损害、恼怒、强烈恼怒、加害他人 - 这称为"伤害"。
(丙)非法行
其中,什么是非法行?身的非法行不正行,语的非法行不正行,意的非法行不正行 - 这称为"非法行"。
(26.甲)难教性

927. Tattha katamā dovacassatā? Sahadhammike vuccamāne dovacassāyaṃ dovacassiyaṃ dovacassatā vippaṭikulaggāhitā vipaccanīkasātatā anādariyaṃ anādaratā agāravatā appatissavatā – ayaṃ vuccati ‘‘dovacassatā’’.

(Kha) pāpamittatā

Tattha katamā pāpamittatā? Ye te puggalā assaddhā dussīlā appassutā maccharino duppaññā, yā tesaṃ sevanā nisevanā saṃsevanā bhajanā sambhajanā bhatti sambhatti taṃsampavaṅkatā – ayaṃ vuccati ‘‘pāpamittatā’’.

(Ga) nānattasaññā

Tattha katamā nānattasaññā? Kāmasaññā, byāpādasaññā, vihiṃsāsaññā – ayaṃ vuccati ‘‘nānattasaññā’’. Sabbāpi akusalā saññā nānattasaññā.

(27. Ka) uddhaccaṃ

928. Tattha katamaṃ uddhaccaṃ? Yaṃ cittassa uddhaccaṃ avūpasamo cetaso vikkhepo bhantattaṃ cittassa – idaṃ vuccati ‘‘uddhaccaṃ’’.

(Kha) kosajjaṃ

Tattha katamaṃ kosajjaṃ? Kāyaduccarite vā vacīduccarite vā manoduccarite vā pañcasu vā kāmaguṇesu cittassa vossaggo vossaggānuppadānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ bhāvanāya asakkaccakiriyatā asātaccakiriyatā anaṭṭhitakiriyatā olīnavuttitā nikkhittachandatā nikkhittadhuratā anāsevanā abhāvanā abahulīkammaṃ anadhiṭṭhānaṃ ananuyogo pamādo – idaṃ vuccati ‘‘kosajjaṃ’’.

(Ga) pamādo

Tattha katamo pamādo? Kāyaduccarite vā vacīduccarite vā manoduccarite vā pañcasu vā kāmaguṇesu cittassa vossaggo vossaggānuppadānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ bhāvanāya asakkaccakiriyatā asātaccakiriyatā anaṭṭhitakiriyatā olīnavuttitā nikkhittachandatā nikkhittadhuratā anāsevanā abhāvanā abahulīkammaṃ anadhiṭṭhānaṃ ananuyogo pamādo, yo evarūpo pamādo pamajjanā pamajjitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘pamādo’’.

(28. Ka) asantuṭṭhitā

929. Tattha katamā asantuṭṭhitā? Itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi pañcahi vā kāmaguṇehi asantuṭṭhassa bhiyyokamyatā, yā evarūpā icchā icchāgatā asantuṭṭhitā rāgo sārāgo cittassa sārāgo – ayaṃ vuccati ‘‘asantuṭṭhitā’’.

(Kha) asampajaññatā

Tattha katamā asampajaññatā? Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ…pe… avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘asampajaññatā’’.

(Ga) mahicchatā

Tattha katamā mahicchatā? Itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi pañcahi vā kāmaguṇehi asantuṭṭhassa bhiyyokamyatā, yā evarūpā icchā icchāgatā mahicchatā rāgo sārāgo cittassa sārāgo – ayaṃ vuccati ‘‘mahicchatā’’.

(29. Ka) ahirikaṃ

930. Tattha katamaṃ ahirikaṃ? Yaṃ na hirīyati hirīyitabbena, na hirīyati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ vuccati ‘‘ahirikaṃ’’.

(Kha) anottappaṃ

Tattha katamaṃ anottappaṃ? Yaṃ na ottappati ottappitabbena, na ottappati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ vuccati ‘‘anottappaṃ’’.

(Ga) pamādo

Tattha katamo pamādo? Kāyaduccarite vā vacīduccarite vā manoduccarite vā pañcasu vā kāmaguṇesu cittassa vossaggo vossaggānuppadānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ bhāvanāya asakkaccakiriyatā asātaccakiriyatā anaṭṭhitakiriyatā olīnavuttitā nikkhittachandatā nikkhittadhuratā anāsevanā abhāvanā abahulīkammaṃ anadhiṭṭhānaṃ ananuyogo pamādo, yo evarūpo pamādo pamajjanā pamajjitattaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘pamādo’’.

(30. Ka) anādariyaṃ



927. 其中,什么是难教性?当被如法劝告时的难教性、难教状态、难教、反对执取、喜欢反对、不尊重、不尊重性、不恭敬、不顺从 - 这称为"难教性"。
(乙)恶友性
其中,什么是恶友性?那些无信、破戒、少闻、悭吝、愚痴的人,亲近他们、频繁亲近、交往、结交、亲密、亲密交往、倾向于他们 - 这称为"恶友性"。
(丙)种种想
其中,什么是种种想?欲想、嗔恨想、伤害想 - 这称为"种种想"。一切不善想都是种种想。
(27.甲)掉举
928. 其中,什么是掉举?心的掉举、不寂静、心的散乱、心的动摇 - 这称为"掉举"。
(乙)懈怠
其中,什么是懈怠?对身恶行或语恶行或意恶行或五种欲乐,心的放纵、持续放纵,对善法的修习不认真行、不持续行、不坚固行,退缩的行为,放弃意欲,放弃责任,不修习、不培育、不多作、不确立、不努力、放逸 - 这称为"懈怠"。
(丙)放逸
其中,什么是放逸?对身恶行或语恶行或意恶行或五种欲乐,心的放纵、持续放纵,对善法的修习不认真行、不持续行、不坚固行,退缩的行为,放弃意欲,放弃责任,不修习、不培育、不多作、不确立、不努力、放逸,凡是如此的放逸、放逸性、放逸状态 - 这称为"放逸"。
(28.甲)不知足
929. 其中,什么是不知足?对衣服、饮食、住处、医药等资具或五种欲乐不知足而想要更多,凡是如此的欲求、欲求性、不知足、贪欲、强烈贪欲、心的贪欲 - 这称为"不知足"。
(乙)不正知
其中,什么是不正知?凡是无知、不见...乃至...无明的障碍、愚痴、不善根 - 这称为"不正知"。
(丙)大欲
其中,什么是大欲?对衣服、饮食、住处、医药等资具或五种欲乐不知足而想要更多,凡是如此的欲求、欲求性、大欲、贪欲、强烈贪欲、心的贪欲 - 这称为"大欲"。
(29.甲)无惭
930. 其中,什么是无惭?对应惭愧的事不惭愧,对恶不善法的获得不惭愧 - 这称为"无惭"。
(乙)无愧
其中,什么是无愧?对应畏惧的事不畏惧,对恶不善法的获得不畏惧 - 这称为"无愧"。
(丙)放逸
其中,什么是放逸?对身恶行或语恶行或意恶行或五种欲乐,心的放纵、持续放纵,对善法的修习不认真行、不持续行、不坚固行,退缩的行为,放弃意欲,放弃责任,不修习、不培育、不多作、不确立、不努力、放逸,凡是如此的放逸、放逸性、放逸状态 - 这称为"放逸"。
(30.甲)不恭敬

931. Tattha katamaṃ anādariyaṃ? Yaṃ anādariyaṃ anādaratā agāravatā appatissavatā anaddā anaddāyanā anaddāyitattaṃ [anādā anādāyanā anādāyitattaṃ (syā.)] asīlyaṃ acittīkāro – idaṃ vuccati ‘‘anādariyaṃ’’.

(Kha) dovacassatā

Tattha katamā dovacassatā? Sahadhammike vuccamāne dovacassāyaṃ dovacassiyaṃ dovacassatā vippaṭikulaggāhitā vipaccanīkasātatā anādariyaṃ anādaratā agāravatā appatissavatā – ayaṃ vuccati ‘‘dovacassatā’’.

(Ga) pāpamittatā

Tattha katamā pāpamittatā? Ye te puggalā assaddhā dussīlā appassutā maccharino duppaññā, yā tesaṃ sevanā nisevanā saṃsevanā paṭisevanā bhajanā sambhajanā bhatti sambhatti taṃsampavaṅkatā – ayaṃ vuccati ‘‘pāpamittatā’’.

(31. Ka) assaddhiyaṃ

932. Tattha katamaṃ assaddhiyaṃ? Idhekacco assaddho hoti, na saddahati buddhaṃ vā dhammaṃ vā saṅghaṃ vā, yaṃ evarūpaṃ assaddhiyaṃ assaddahanā anokappanā anabhippasādo – idaṃ vuccati ‘‘assaddhiyaṃ’’.

(Kha) avadaññutā

Tattha katamā avadaññutā? Pañca macchariyāni – āvāsamacchariyaṃ, kulamacchariyaṃ, lābhamacchariyaṃ, vaṇṇamacchariyaṃ, dhammamacchariyaṃ. Yaṃ evarūpaṃ maccheraṃ maccharāyanā maccharāyitattaṃ vevicchaṃ kadariyaṃ kaṭukañcukatā aggahitattaṃ cittassa – ayaṃ vuccati ‘‘avadaññutā’’.

(Ga) kosajjaṃ

Tattha katamaṃ kosajjaṃ? Kāyaduccarite vā vacīduccarite vā manoduccarite vā pañcasu vā kāmaguṇesu cittassa vossaggo, vossaggānuppadānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ, bhāvanāya asakkaccakiriyatā asātaccakiriyatā anaṭṭhitakiriyatā olīnavuttitā nikkhittachandatā nikkhittadhuratā anāsevanā abhāvanā abahulīkammaṃ anadhiṭṭhānaṃ ananuyogo pamādo – idaṃ vuccati ‘‘kosajjaṃ’’.

(32. Ka) uddhaccaṃ

933. Tattha katamaṃ uddhaccaṃ? Yaṃ cittassa uddhaccaṃ avūpasamo cetaso vikkhepo bhavantattaṃ cittassa – idaṃ vuccati ‘‘uddhaccaṃ’’.

(Kha) asaṃvaro

Tattha katamo asaṃvaro? Idhekacco cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na saṃvaraṃ āpajjati. Sotena saddaṃ sutvā…pe… ghānena gandhaṃ ghāyitvā…pe… jivhāya rasaṃ sāyitvā…pe… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā…pe… manasā dhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati manindriyaṃ, manindriye na saṃvaraṃ āpajjati – ayaṃ vuccati ‘‘asaṃvaro’’.

(Ga) dussīlyaṃ

Tattha katamaṃ dussīlyaṃ? Kāyiko vītikkamo, vācasiko vītikkamo, kāyikavācasiko vītikkamo – idaṃ vuccati ‘‘dussīlyaṃ’’.

(33. Ka) ariyānaṃ adassanakamyatā



931. 其中,什么是不恭敬?不恭敬、不恭敬性、不尊重、不顺从、不尊敬、不尊敬性、不尊敬状态、无礼、不尊重 - 这称为"不恭敬"。
(乙)难教性
其中,什么是难教性?当被如法劝告时的难教性、难教状态、难教、反对执取、喜欢反对、不尊重、不尊重性、不恭敬、不顺从 - 这称为"难教性"。
(丙)恶友性
其中,什么是恶友性?那些无信、破戒、少闻、悭吝、愚痴的人,亲近他们、频繁亲近、交往、结交、亲密、亲密交往、倾向于他们 - 这称为"恶友性"。
(31.甲)无信
932. 其中,什么是无信?这里,某人无信,不信仰佛、法、僧,凡是如此的无信、不信仰、不确信、不净信 - 这称为"无信"。
(乙)悭吝
其中,什么是悭吝?五种悭吝 - 住处悭吝、家族悭吝、利养悭吝、美名悭吝、法悭吝。凡是如此的悭吝、悭吝性、悭吝状态、吝啬、吝啬性、心的不舍 - 这称为"悭吝"。
(丙)懈怠
其中,什么是懈怠?对身恶行或语恶行或意恶行或五种欲乐,心的放纵、持续放纵,对善法的修习不认真行、不持续行、不坚固行,退缩的行为,放弃意欲,放弃责任,不修习、不培育、不多作、不确立、不努力、放逸 - 这称为"懈怠"。
(32.甲)掉举
933. 其中,什么是掉举?心的掉举、不寂静、心的散乱、心的动摇 - 这称为"掉举"。
(乙)不防护
其中,什么是不防护?这里,某人以眼见色后,取相、取随相。由于他住于眼根不防护,贪忧等恶不善法会流入,他不实行防护,不守护眼根,不在眼根上实行防护。以耳闻声后...以鼻嗅香后...以舌尝味后...以身触触后...以意知法后,取相、取随相。由于他住于意根不防护,贪忧等恶不善法会流入,他不实行防护,不守护意根,不在意根上实行防护 - 这称为"不防护"。
(丙)破戒
其中,什么是破戒?身的违犯、语的违犯、身语的违犯 - 这称为"破戒"。
(33.甲)不欲见圣者

934. Tattha katamā ariyānaṃ adassanakamyatā? Tattha katame ariyā? Ariyā vuccanti buddhā ca buddhasāvakā ca. Yā imesaṃ ariyānaṃ adassanakamyatā adaṭṭhukamyatā asametukamyatā asamāgantukamyatā – ayaṃ vuccati ‘‘ariyānaṃ adassanakamyatā’’.

(Kha) saddhammaṃ asotukamyatā

Tattha katamā saddhammaṃ asotukamyatā? Tattha katamo saddhammo? Cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, pañcindriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅgā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo – ayaṃ vuccati ‘‘saddhammo’’. Yā imassa saddhammassa asotukamyatā asavanakamyatā anuggahetukamyatā adhāretukamyatā – ayaṃ vuccati ‘‘saddhammaṃ asotukamyatā’’.

(Ga) upārambhacittatā

Tattha katamā upārambhacittatā? Tattha katamo upārambho? Yo upārambho anupārambho upārambhanā anupārambhanā anupārambhitattaṃ uññā avaññā paribhavo randhagavesitā – ayaṃ vuccati ‘‘upārambhacittatā’’.

(34. Ka) muṭṭhassaccaṃ

935. Tattha katamaṃ muṭṭhassaccaṃ? Yā assati ananussati appaṭissati assati assaraṇatā adhāraṇatā pilāpanatā sammusanatā – idaṃ vuccati ‘‘muṭṭhassaccaṃ’’.

(Kha) asampajaññaṃ

Tattha katamaṃ asampajaññaṃ? Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ …pe… avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ – idaṃ vuccati ‘‘asampajaññaṃ’’.

(Ga) cetaso vikkhepo

Tattha katamo cetaso vikkhepo? Yaṃ cittassa uddhaccaṃ avūpasamo cetaso vikkhepo bhantattaṃ cittassa – ayaṃ vuccati ‘‘cetaso vikkhepo’’.

(35. Ka) ayoniso manasikāro

936. Tattha katamo ayoniso manasikāro? Anicce ‘‘nicca’’nti ayoniso manasikāro, dukkhe ‘‘sukha’’nti ayoniso manasikāro, anattani ‘‘attā’’ti ayoniso manasikāro, asubhe ‘‘subha’’nti ayoniso manasikāro, saccavippaṭikulena vā cittassa āvaṭṭanā anāvaṭṭanā ābhogo samannāhāro manasikāro – ayaṃ vuccati ‘‘ayoniso manasikāro’’.

(Kha) kummaggasevanā

Tattha katamā kummaggasevanā? Tattha katamo kummaggo? Micchādiṭṭhi, micchāsaṅkappo, micchāvācā, micchākammanto, micchāājīvo, micchāvāyāmo, micchāsati, micchāsamādhi – ayaṃ vuccati ‘‘kummaggo’’. Yā imassa kummaggassa sevanā nisevanā saṃsevanā bhajanā sambhajanā bhatti sambhatti taṃsampavaṅkatā – ayaṃ vuccati ‘‘kummaggasevanā’’.

(Ga) cetaso ca līnattaṃ

Tattha katamaṃ cetaso ca līnattaṃ? Yā cittassa akalyatā akammaññatā olīyanā sallīyanā līnaṃ līyanā līyitattaṃ thinaṃ thiyanā thiyitattaṃ cittassa – idaṃ vuccati ‘‘cetaso ca līnattaṃ’’.

Tikaṃ.

4. Catukkaniddeso

(1) Cattāro āsavā



934. 其中,什么是对圣者的不欲见?什么是圣者?圣者是指佛和佛的弟子。对于这些圣者的不欲见、不见欲、不可见欲、不可接触欲 - 这称为"对圣者的不欲见"。
(乙)对正法的不听闻
其中,什么是对正法的不听闻?什么是正法?四个念处、四个正勤、四个神通、五根、五力、七觉支、八正道 - 这称为"正法"。对于这个正法的不听闻、不闻欲、不愿接受、不愿保持 - 这称为"对正法的不听闻"。
(丙)心的干扰
其中,什么是心的干扰?什么是干扰?心的掉举、不寂静、心的散乱、心的动摇 - 这称为"心的干扰"。
(34.甲)无记
935. 其中,什么是无记?存在而不记得、少记得、存在而不确立、支撑不住、无法维持、无法保持 - 这称为"无记"。
(乙)不正知
其中,什么是不正知?无知、不见...乃至...无明的障碍、愚痴、不善根 - 这称为"不正知"。
(丙)心的散乱
其中,什么是心的散乱?心的掉举、不寂静、心的散乱、心的动摇 - 这称为"心的散乱"。
(35.甲)不正思维
936. 其中,什么是不正思维?对无常的认为是常，对苦的认为是乐，对无我认为是我，对不善的认为是善，心的转向、转向的错误、心的倾斜、倾斜的状态 - 这称为"不正思维"。
(乙)邪道的追随
其中,什么是邪道的追随?什么是邪道?邪见、邪思、邪语、邪业、邪命、邪精进、邪念、邪定 - 这称为"邪道"。对于这个邪道的追随、不追随、交往、结交、亲密、亲密交往、倾向于它 - 这称为"邪道的追随"。
(丙)心的懈怠
其中,什么是心的懈怠?心的不善、不精进、懈怠、懈怠的状态、昏沉、沉闷的状态 - 这称为"心的懈怠"。
三。
四种烦恼的说明
(1) 四种烦恼

937. Tattha katame cattāro āsavā? Kāmāsavo, bhavāsavo, diṭṭhāsavo, avijjāsavo.

(Ka) kāmāsavo

Tattha katamo kāmāsavo? Yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandī kāmataṇhā kāmasineho kāmapariḷāho kāmamucchā kāmajjhosānaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘kāmāsavo’’.

(Kha) bhavāsavo

Tattha katamo bhavāsavo? Yo bhavesu bhavacchando…pe… bhavajjhosānaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘bhavāsavo’’.

(Ga) diṭṭhāsavo

Tattha katamo diṭṭhāsavo? ‘‘Sassato loko’’ti vā, ‘‘asassato loko’’ti vā, ‘‘antavā loko’’ti vā, ‘‘anantavā loko’’ti vā, ‘‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīra’’nti vā, ‘‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra’’nti vā, ‘‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’ti vā, ‘‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’ti vā, ‘‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’ti vā, ‘‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’ti vā. Yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ…pe… vipariyāsaggāho – ayaṃ vuccati ‘‘diṭṭhāsavo’’. Sabbāpi micchādiṭṭhi diṭṭhāsavo.

(Gha) avijjāsavo

Tattha katamo avijjāsavo? Dukkhe aññāṇaṃ, dukkhasamudaye aññāṇaṃ , dukkhanirodhe aññāṇaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṃ, pubbante aññāṇaṃ, aparante aññāṇaṃ, pubbantāparante aññāṇaṃ, idappaccayatā paṭiccasamuppannesu dhammesu aññāṇaṃ. Yaṃ evarūpaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ…pe… avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ – ayaṃ vuccati ‘‘avijjāsavo’’. Ime cattāro āsavā.

(2-5) Cattāro ganthādī

938. Tattha katame cattāro ganthā …pe… cattāro oghā…pe… cattāro yogā…pe… cattāri upādānāni? Kāmupādānaṃ, diṭṭhupādānaṃ, sīlabbatupādānaṃ, attavādupādānaṃ.

(Ka) kāmupādānaṃ

Tattha katamaṃ kāmupādānaṃ? Yo kāmesu kāmacchando…pe… kāmajjhosānaṃ – idaṃ vuccati ‘‘kāmupādānaṃ’’.

(Kha) diṭṭhupādānaṃ

Tattha katamaṃ diṭṭhupādānaṃ? ‘‘Natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ…pe… ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī’’ti. Yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ…pe… vipariyāsaggāho – idaṃ vuccati ‘‘diṭṭhupādānaṃ’’. Ṭhapetvā sīlabbatupādānañca attavādupādānañca sabbāpi micchādiṭṭhi diṭṭhupādānaṃ.

(Ga) sīlabbatupādānaṃ

Tattha katamaṃ sīlabbatupādānaṃ? Ito bahiddhā samaṇabrāhmaṇānaṃ sīlena suddhi vatena suddhi sīlabbatena suddhīti. Yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ…pe… vipariyāsaggāho – idaṃ vuccati ‘‘sīlabbatupādānaṃ’’.

(Gha) attavādupādānaṃ

Tattha katamaṃ attavādupādānaṃ? Idha assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto – rūpaṃ attato samanupassati rūpavantaṃ vā attānaṃ attani vā rūpaṃ rūpasmiṃ vā attānaṃ. Vedanaṃ…pe… saññaṃ…pe… saṅkhāre…pe… viññāṇaṃ attato samanupassati viññāṇavantaṃ vā attānaṃ attani vā viññāṇaṃ viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ…pe… vipariyāsaggāho – idaṃ vuccati ‘‘attavādupādānaṃ’’. Imāni cattāri upādānāni.

(6) Cattāro taṇhuppādā



937. 其中,什么是四种烦恼?欲漏、有漏、见漏、无明漏。
(甲)欲漏
其中,什么是欲漏?对欲的欲望、欲贪、欲喜、欲爱、欲恋、欲热恼、欲迷醉、欲执著 - 这称为"欲漏"。
(乙)有漏
其中,什么是有漏?对有的欲望...乃至...执著 - 这称为"有漏"。
(丙)见漏
其中,什么是见漏?"世界是常"或"世界是无常",或"世界有边"或"世界无边",或"命即是身"或"命异身异",或"如来死后存在"或"如来死后不存在"或"如来死后亦存在亦不存在"或"如来死后非存在非不存在"。凡是如此的见解、见解的执著...乃至...颠倒执取 - 这称为"见漏"。一切邪见都是见漏。
(丁)无明漏
其中,什么是无明漏?对苦的无知,对苦集的无知,对苦灭的无知,对趣向苦灭之道的无知,对过去的无知,对未来的无知,对过去未来的无知,对缘起法的无知。凡是如此的无知、不见...乃至...无明的障碍、愚痴、不善根 - 这称为"无明漏"。这些是四种烦恼。
(2-5)四系等
938. 其中,什么是四系...乃至...四暴流...乃至...四轭...乃至...四取?欲取、见取、戒禁取、我语取。
(甲)欲取
其中,什么是欲取?对欲的欲望...乃至...执著 - 这称为"欲取"。
(乙)见取
其中,什么是见取?"没有布施,没有供养...乃至...那些凭自己的智慧证知此世他世并宣说的人"。凡是如此的见解、见解的执著...乃至...颠倒执取 - 这称为"见取"。除了戒禁取和我语取之外,一切邪见都是见取。
(丙)戒禁取
其中,什么是戒禁取?外道沙门婆罗门认为"通过戒得清净,通过禁戒得清净,通过戒和禁戒得清净"。凡是如此的见解、见解的执著...乃至...颠倒执取 - 这称为"戒禁取"。
(丁)我语取
其中,什么是我语取?这里,未听闻的凡夫不见圣者,不知圣法,不善巧圣法,不训练于圣法,不见善人,不知善人法,不训练于善人法 - 他认为色是我,或我拥有色,或色在我中,或我在色中。他认为受...想...行...识是我,或我拥有识,或识在我中,或我在识中。凡是如此的见解、见解的执著...乃至...颠倒执取 - 这称为"我语取"。这些是四取。
(6)四爱生起

939. Tattha katame cattāro taṇhuppādā? Cīvarahetu vā bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati, piṇḍapātahetu vā bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati, senāsanahetu vā bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati, itibhavābhavahetu vā bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati – ime cattāro taṇhuppādā.

(7) Cattāri agatigamanāni

Tattha katamāni cattāri agatigamanāni? Chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati. Yā evarūpā agati agatigamanaṃ chandagamanaṃ vaggagamanaṃ vārigamanaṃ – imāni cattāri agatigamanāni.

(8) Cattāro vipariyāsā

Tattha katame cattāro vipariyāsā? Anicce ‘‘nicca’’nti saññāvipariyāso cittavipariyāso diṭṭhivipariyāso, dukkhe ‘‘sukha’’nti saññāvipariyāso cittavipariyāso diṭṭhivipariyāso, anattani ‘‘attā’’ti saññāvipariyāso cittavipariyāso diṭṭhivipariyāso, asubhe ‘‘subha’’nti saññāvipariyāso cittavipariyāso diṭṭhivipariyāso – ime cattāro vipariyāsā.

(9) Cattāro anariyavohārā

Tattha katame cattāro anariyavohārā? Adiṭṭhe diṭṭhavāditā, assute sutavāditā, amute mutavāditā, aviññāte viññātavāditā – ime cattāro anariyavohārā.

(10) Aparepi cattāro anariyavohārā

Tattha katame aparepi cattāro anariyavohārā? Diṭṭhe adiṭṭhavāditā, sute assutavāditā, mute amutavāditā, viññāte aviññātavāditā – ime cattāro anariyavohārā.

(11) Cattāri duccaritāni

Tattha katamāni cattāri duccaritāni? Pāṇātipāto, adinnādānaṃ, kāmesumicchācāro, musāvādo – imāni cattāri duccaritāni.

(12) Aparānipi cattāri duccaritāni

Tattha katamāni aparānipi cattāri duccaritāni? Musāvādo, pisuṇā vācā, pharusā vācā, samphappalāpo – imāni cattāri duccaritāni.

(13) Cattāri bhayāni

Tattha katamāni cattāri bhayāni? Jātibhayaṃ, jarābhayaṃ, byādhibhayaṃ, maraṇabhayaṃ – imāni cattāri bhayāni.

(14) Aparānipi cattāri bhayāni

Tattha katamāni aparānipi cattāri bhayāni? Rājabhayaṃ, corabhayaṃ, aggibhayaṃ, udakabhayaṃ – imāni cattāri bhayāni.

Tattha katamāni aparānipi cattāri bhayāni? Ūmibhayaṃ, kumbhīlabhayaṃ [kumbhīrabhayaṃ, kumbhīḷabhayaṃ (?) (kumbha + īra + a = bhaya)], āvaṭṭabhayaṃ, susukābhayaṃ – imāni cattāri bhayāni.

Tattha katamāni aparānipi cattāri bhayāni? Attānuvādabhayaṃ, parānuvādabhayaṃ, daṇḍabhayaṃ, duggatibhayaṃ – imāni cattāri bhayāni.

(15) Catasso diṭṭhiyo

Tattha katamā catasso diṭṭhiyo? ‘‘Sayaṅkataṃ sukhadukkha’’nti saccato thetato diṭṭhi uppajjati, ‘‘paraṅkataṃ sukhadukkha’’nti saccato thetato diṭṭhi uppajjati, ‘‘sayaṅkatañca paraṅkatañca sukhadukkha’’nti saccato thetato diṭṭhi uppajjati, ‘‘asayaṅkāraṃ aparaṅkāraṃ adhiccasamuppannaṃ sukhadukkha’’nti saccato thetato diṭṭhi uppajjati – imā catasso diṭṭhiyo.

Catukkaṃ.

5. Pañcakaniddeso

(1) Pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni



939. 其中,什么是四爱生起?比丘因衣服而生起爱,因饮食而生起爱,因住处而生起爱,因有无而生起爱 - 这些是四爱生起。
(7)四不正行
其中,什么是四不正行?随欲而行,随嗔而行,随痴而行,随怖而行。凡是如此的不正行、随欲而行、随党派而行、随阻碍而行 - 这些是四不正行。
(8)四颠倒
其中,什么是四颠倒?对无常认为是常的想颠倒、心颠倒、见颠倒,对苦认为是乐的想颠倒、心颠倒、见颠倒,对无我认为是我的想颠倒、心颠倒、见颠倒,对不净认为是净的想颠倒、心颠倒、见颠倒 - 这些是四颠倒。
(9)四非圣言
其中,什么是四非圣言?未见而说见,未闻而说闻,未觉而说觉,未知而说知 - 这些是四非圣言。
(10)另外四非圣言
其中,什么是另外四非圣言?见而说未见,闻而说未闻,觉而说未觉,知而说未知 - 这些是四非圣言。
(11)四恶行
其中,什么是四恶行?杀生、不与取、欲邪行、妄语 - 这些是四恶行。
(12)另外四恶行
其中,什么是另外四恶行?妄语、两舌、恶口、绮语 - 这些是四恶行。
(13)四怖畏
其中,什么是四怖畏?生怖畏、老怖畏、病怖畏、死怖畏 - 这些是四怖畏。
(14)另外四怖畏
其中,什么是另外四怖畏?王怖畏、贼怖畏、火怖畏、水怖畏 - 这些是四怖畏。
其中,什么是另外四怖畏?波浪怖畏、鳄鱼怖畏、漩涡怖畏、鲨鱼怖畏 - 这些是四怖畏。
其中,什么是另外四怖畏?自责怖畏、他责怖畏、刑罚怖畏、恶趣怖畏 - 这些是四怖畏。
(15)四见
其中,什么是四见?认为"苦乐是自作"的见解生起,认为"苦乐是他作"的见解生起,认为"苦乐是自作他作"的见解生起,认为"苦乐非自作非他作,是无因生"的见解生起 - 这些是四见。
四。
五种的说明
(1)五下分结

940. Tattha katamāni pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni? Sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso, kāmacchando, byāpādo – imāni pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni.

(2) Pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni

Tattha katamāni pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni? Rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṃ, avijjā – imāni pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni.

(3) Pañca macchariyāni

Tattha katamāni pañca macchariyāni? Āvāsamacchariyaṃ, kulamacchariyaṃ, lābhamacchariyaṃ, vaṇṇamacchariyaṃ, dhammamacchariyaṃ – imāni pañca macchariyāni.

(4) Pañca saṅgā

Tattha katame pañca saṅgā? Rāgasaṅgo, dosasaṅgo, mohasaṅgo, mānasaṅgo, diṭṭhisaṅgo – ime pañca saṅgā.

(5) Pañca sallā

Tattha katame pañca sallā? Rāgasallaṃ, dosasallaṃ, mohasallaṃ, mānasallaṃ, diṭṭhisallaṃ – ime pañca sallā.

(6) Pañca cetokhilā

941. Tattha katame pañca cetokhilā? Satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, dhamme kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, saṅghe kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, sikkhāya kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto – ime pañca cetokhilā.

(7) Pañca cetaso vinibandhā

Tattha katame pañca cetaso vinibandhā? Kāme avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho; kāye avītarāgo hoti… rūpe avītarāgo hoti… yāvadatthaṃ udarāvadehakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharati; aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati – ‘‘imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’’ti – ime pañca cetasovinibandhā.

(8) Pañca nīvaraṇāni

Tattha katamāni pañca nīvaraṇāni? Kāmacchandanīvaraṇaṃ, byāpādanīvaraṇaṃ, thinamiddhanīvaraṇaṃ, uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ, vicikicchānīvaraṇaṃ – imāni pañca nīvaraṇāni.

(9) Pañca kammāni ānantarikāni

Tattha katamāni pañca kammāni ānantarikāni? Mātā jīvitā voropitā hoti, pitā jīvitā voropito hoti, arahanto jīvitā voropito hoti, duṭṭhena cittena tathāgatassa lohitaṃ uppāditaṃ hoti , saṅgho bhinno hoti – imāni pañca kammāni ānantarikāni.

(10) Pañca diṭṭhiyo

Tattha katamā pañca diṭṭhiyo? ‘‘Saññī attā hoti arogo paraṃ maraṇā’’ti ittheke abhivadanti, ‘‘asaññī attā hoti arogo paraṃ maraṇā’’ti ittheke abhivadanti, ‘‘nevasaññīnāsaññī attā hoti arogo paraṃ maraṇā’’ti ittheke abhivadanti, sato vā pana sattassa ucchedaṃ vināsaṃ vibhavaṃ paññāpenti, diṭṭhadhammanibbānaṃ vā paneke abhivadanti – imā pañca diṭṭhiyo.

(11) Pañca verā



940. 其中,什么是五下分结?有身见、疑、戒禁取、欲贪、嗔恚 - 这些是五下分结。
(2)五上分结
其中,什么是五上分结?色贪、无色贪、慢、掉举、无明 - 这些是五上分结。
(3)五悭吝
其中,什么是五悭吝?住处悭吝、家族悭吝、利养悭吝、美名悭吝、法悭吝 - 这些是五悭吝。
(4)五执著
其中,什么是五执著?贪执著、嗔执著、痴执著、慢执著、见执著 - 这些是五执著。
(5)五箭
其中,什么是五箭?贪箭、嗔箭、痴箭、慢箭、见箭 - 这些是五箭。
(6)五心荒蕪
941. 其中,什么是五心荒蕪?对师怀疑、犹豫、不确信、不净信,对法怀疑、犹豫、不确信、不净信,对僧怀疑、犹豫、不确信、不净信,对学处怀疑、犹豫、不确信、不净信,对同梵行者生气、不满、心受伤害、变得顽固 - 这些是五心荒蕪。
(7)五心束缚
其中,什么是五心束缚?对欲未离贪、未离欲、未离爱、未离渴、未离热恼、未离渴爱;对身未离贪...对色未离贪...饱食后专注于卧乐、倚乐、睡眠乐;为生某天界而修梵行 - "以此戒或禁戒或苦行或梵行,我将成为天或某种天" - 这些是五心束缚。
(8)五盖
其中,什么是五盖?欲贪盖、嗔恚盖、昏沉睡眠盖、掉举恶作盖、疑盖 - 这些是五盖。
(9)五无间业
其中,什么是五无间业?杀母、杀父、杀阿罗汉、恶意出佛身血、破和合僧 - 这些是五无间业。
(10)五见
其中,什么是五见?"我死后有想而存在"有人这样说,"我死后无想而存在"有人这样说,"我死后非有想非无想而存在"有人这样说,有人主张有情的断灭、毁坏、不存在,有人主张现法涅槃 - 这些是五见。
(11)五怨

942. Tattha katame pañca verā? Pāṇātipāto, adinnādānaṃ, kāmesumicchācāro, musāvādo, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā – ime pañca verā.

(12) Pañca byasanā

Tattha katame pañca byasanā? Ñātibyasanaṃ, bhogabyasanaṃ, rogabyasanaṃ, sīlabyasanaṃ, diṭṭhibyasanaṃ – ime pañca byasanā.

(13) Pañca akkhantiyā ādīnavā

Tattha katame pañca akkhantiyā ādīnavā? Bahuno janassa appiyo hoti amanāpo, verabahulo ca hoti, vajjabahulo ca, sammūḷho kālaṅkaroti, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati – ime pañca akkhantiyā ādīnavā.

(14) Pañca bhayāni

Tattha katamāni pañca bhayāni? Ājīvakabhayaṃ, asilokabhayaṃ, parisasārajjabhayaṃ, maraṇabhayaṃ, duggatibhayaṃ – imāni pañca bhayāni.

(15) Pañca diṭṭhadhammanibbānavādā



942. 其中,什么是五怨?杀生、不与取、欲邪行、妄语、饮酒放逸处 - 这些是五怨。
(12)五衰败
其中,什么是五衰败?亲属衰败、财富衰败、疾病衰败、戒衰败、见衰败 - 这些是五衰败。
(13)不忍耐的五过患
其中,什么是不忍耐的五过患?为众人所不喜爱、不喜欢,有很多敌人,有很多过失,迷惑而死,身坏命终后生于恶趣、恶道、堕处、地狱 - 这些是不忍耐的五过患。
(14)五怖畏
其中,什么是五怖畏?活命怖畏、恶名怖畏、众中怯场怖畏、死怖畏、恶趣怖畏 - 这些是五怖畏。
(15)五现法涅槃论

943. Tattha katame pañca diṭṭhadhammanibbānavādā?

(Ka) idhekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃvādī hoti evaṃdiṭṭhi [evaṃdiṭṭhi (syā.)] – ‘‘yato kho, bho , ayaṃ attā pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreti, ettāvatā kho, bho, ayaṃ attā paramadiṭṭhadhammanibbānappatto hotī’’ti. Ittheke sato sattassa paramadiṭṭhadhammanibbānaṃ paññapenti.

(Kha) tamañño evamāha – ‘‘atthi kho, bho, eso attā yaṃ tvaṃ vadesi neso natthīti vadāmi. No ca kho, bho, ayaṃ attā ettāvatā paramadiṭṭhadhammanibbānappatto hoti. Taṃ kissa hetu? Kāmā hi, bho, aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā. Tesaṃ vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Yato kho, bho, ayaṃ attā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, ettāvatā kho, bho, ayaṃ attā paramadiṭṭhadhammanibbānappatto hotī’’ti. Ittheke sato sattassa paramadiṭṭhadhammanibbānaṃ paññapenti.

(Ga) tamañño evamāha – ‘‘atthi kho, bho, eso attā yaṃ tvaṃ vadesi. Neso natthīti vadāmi. No ca kho, bho, ayaṃ attā ettāvatā paramadiṭṭhadhammanibbānappatto hoti. Taṃ kissa hetu? Yadeva tattha vitakkitaṃ vicāritaṃ etena etaṃ oḷārikaṃ akkhāyati. Yato kho, bho, ayaṃ attā vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, ettāvatā kho, bho, ayaṃ attā paramadiṭṭhadhammanibbānappatto hotī’’ti. Ittheke sato sattassa paramadiṭṭhadhammanibbānaṃ paññapenti.

(Gha) tamañño evamāha – ‘‘atthi kho, bho, eso attā yaṃ tvaṃ vadesi. Neso natthīti vadāmi. No ca kho, bho, ayaṃ attā ettāvatā paramadiṭṭhadhammanibbānappatto hoti. Taṃ kissa hetu? Yadeva tattha pītigataṃ cetaso uppilāvitaṃ, etena etaṃ oḷārikaṃ akkhāyati. Yato kho, bho, ayaṃ attā pītiyā ca virāgā…pe… tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, ettāvatā kho, bho, ayaṃ attā paramadiṭṭhadhammanibbānappatto hotī’’ti. Ittheke sato sattassa paramadiṭṭhadhammanibbānaṃ paññapenti.

(Ṅa) tamañño evamāha – ‘‘atthi kho, bho, eso attā yaṃ tvaṃ vadesi. Neso natthīti vadāmi. No ca kho, bho, ayaṃ attā ettāvatā paramadiṭṭhadhammanibbānappatto hoti. Taṃ kissa hetu? Yadeva tattha sukhapīti cetaso ābhogo, etena etaṃ oḷārikaṃ akkhāyati. Yato kho, bho, ayaṃ attā sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, ettāvatā kho, bho, ayaṃ attā paramadiṭṭhadhammanibbānappatto hotī’’ti. Ittheke sato sattassa paramadiṭṭhadhammanibbānaṃ paññapenti. Ime pañca diṭṭhadhammanibbānavādā.

Pañcakaṃ.

6. Chakkaniddeso

(1) Cha vivādamūlāni



943. 其中,什么是五种现法涅槃论?
(甲)这里,某些沙门或婆罗门持这样的见解:"先生,当这个我完全具足五种欲乐并享受时,这个我就达到了最高的现法涅槃。"有人这样为有情宣说最高的现法涅槃。
(乙)另一人这样说:"先生,你所说的这个我确实存在,我不说它不存在。但是,先生,这个我不仅仅如此就达到最高的现法涅槃。为什么?因为欲乐是无常的、苦的、变易法。由于它们的变易和变异,会生起忧悲苦恼。先生,当这个我远离欲乐...乃至...进入并安住于初禅时,这个我就达到了最高的现法涅槃。"有人这样为有情宣说最高的现法涅槃。
(丙)另一人这样说:"先生,你所说的这个我确实存在,我不说它不存在。但是,先生,这个我不仅仅如此就达到最高的现法涅槃。为什么?因为其中的寻伺被认为是粗糙的。先生,当这个我平息寻伺...乃至...进入并安住于第二禅时,这个我就达到了最高的现法涅槃。"有人这样为有情宣说最高的现法涅槃。
(丁)另一人这样说:"先生,你所说的这个我确实存在,我不说它不存在。但是,先生,这个我不仅仅如此就达到最高的现法涅槃。为什么?因为其中的喜和心的兴奋被认为是粗糙的。先生,当这个我离喜...乃至...进入并安住于第三禅时,这个我就达到了最高的现法涅槃。"有人这样为有情宣说最高的现法涅槃。
(戊)另一人这样说:"先生,你所说的这个我确实存在,我不说它不存在。但是,先生,这个我不仅仅如此就达到最高的现法涅槃。为什么?因为其中对乐的注意被认为是粗糙的。先生,当这个我舍离乐...乃至...进入并安住于第四禅时,这个我就达到了最高的现法涅槃。"有人这样为有情宣说最高的现法涅槃。这些是五种现法涅槃论。
五。
六种的说明
(1)六诤根

944. Tattha katamāni cha vivādamūlāni? Kodho, makkho, issā, sāṭheyyaṃ, pāpicchatā, sandiṭṭhiparāmāsitā – imāni cha vivādamūlāni.

(2) Cha chandarāgā

Tattha katame cha chandarāgā? Chandarāgā gehasitā dhammā. Manāpiyesu rūpesu gehasito rāgo sārāgo cittassa sārāgo, manāpiyesu saddesu…pe… manāpiyesu gandhesu…pe… manāpiyesu rasesu…pe… manāpiyesu phoṭṭhabbesu…pe… manāpiyesu dhammesu gehasito rāgo sārāgo cittassa sārāgo – ime cha chandarāgā.

(3) Cha virodhavatthūni

Tattha katamāni cha virodhavatthūni? Amanāpiyesu rūpesu cittassa āghāto paṭighāto caṇḍikkaṃ asuropo anattamanatā cittassa, amanāpiyesu saddesu…pe… amanāpiyesu gandhesu…pe… amanāpiyesu rasesu…pe… amanāpiyesu phoṭṭhabbesu…pe… amanāpiyesu dhammesu cittassa āghāto paṭighāto caṇḍikkaṃ asuropo anattamanatā cittassa – imāni cha virodhavatthūni.

(4) Cha taṇhākāyā

Tattha katame cha taṇhākāyā? Rūpataṇhā, saddataṇhā, gandhataṇhā, rasataṇhā, phoṭṭhabbataṇhā, dhammataṇhā – ime cha taṇhākāyā.

(5) Cha agāravā

945. Tattha katame cha agāravā? Satthari agāravo viharati appatisso, dhamme agāravo viharati appatisso, saṅghe agāravo viharati appatisso, sikkhāya agāravo viharati appatisso, appamāde agāravo viharati appatisso, paṭisanthāre agāravo viharati appatisso – ime cha agāravā.

(6) Cha parihāniyā dhammā

Tattha katame cha parihāniyā dhammā? Kammārāmatā, bhassārāmatā, niddārāmatā, saṅgaṇikārāmatā, saṃsaggārāmatā, papañcārāmatā – ime cha parihāniyā dhammā.

(7) Aparepi cha parihāniyā dhammā

946. Tattha katame aparepi cha parihāniyā dhammā? Kammārāmatā, bhassārāmatā, niddārāmatā, saṅgaṇikārāmatā, dovacassatā, pāpamittatā – ime cha parihāniyā dhammā.

(8) Cha somanassupavicārā

Tattha katame cha somanassupavicārā? Cakkhunā rūpaṃ disvā somanassaṭṭhāniyaṃ rūpaṃ upavicarati, sotena saddaṃ sutvā…pe… ghānena gandhaṃ ghāyitvā…pe… jivhāya rasaṃ sāyitvā…pe… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā…pe… manasā dhammaṃ viññāya somanassaṭṭhāniyaṃ dhammaṃ upavicarati – ime cha somanassupavicārā.

(9) Cha domanassupavicārā

Tattha katame cha domanassupavicārā? Cakkhunā rūpaṃ disvā domanassaṭṭhāniyaṃ rūpaṃ upavicarati, sotena saddaṃ sutvā…pe… ghānena gandhaṃ ghāyitvā…pe… jivhāya rasaṃ sāyitvā …pe… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā…pe… manasā dhammaṃ viññāya domanassaṭṭhāniyaṃ dhammaṃ upavicarati – ime cha domanassupavicārā.

(10) Cha upekkhupavicārā

Tattha katame cha upekkhupavicārā? Cakkhunā rūpaṃ disvā upekkhāṭṭhāniyaṃ rūpaṃ upavicarati, sotena saddaṃ sutvā…pe… ghānena gandhaṃ ghāyitvā…pe… jivhāya rasaṃ sāyitvā…pe… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā…pe… manasā dhammaṃ viññāya upekkhāṭṭhāniyaṃ dhammaṃ upavicarati – ime cha upekkhupavicārā.

(11) Cha gehasitāni somanassāni



944. 其中,什么是六种争论根源?嗔恚、嫉妒、羡慕、恶意、邪见、对见的执著 - 这些是六种争论根源。
(2)六种欲乐
其中,什么是六种欲乐?对可爱的色法的欲乐。对可爱的色法的欲乐是心的欲乐,对可爱的声法…乃至…对可爱的香法…乃至…对可爱的味法…乃至…对可爱的触法…乃至…对可爱的法的欲乐是心的欲乐 - 这些是六种欲乐。
(3)六种对立法
其中,什么是六种对立法?对不可爱的色法的心的抵触、反击、愤怒、非人、无我心 - 对不可爱的声法…乃至…对不可爱的香法…乃至…对不可爱的味法…乃至…对不可爱的触法…乃至…对不可爱的法的心的抵触、反击、愤怒、非人、无我心 - 这些是六种对立法。
(4)六种渴望
其中,什么是六种渴望?色渴望、声渴望、香渴望、味渴望、触渴望、法渴望 - 这些是六种渴望。
(5)六种无家者
945. 其中,什么是六种无家者?在师处无家而住、在法中无家而住、在僧中无家而住、在学处中无家而住、在不放逸中无家而住、在交际中无家而住 - 这些是六种无家者。
(6)六种损失法
其中,什么是六种损失法?对行为的贪恋、对言语的贪恋、对睡眠的贪恋、对聚会的贪恋、对交往的贪恋、对言辞的贪恋 - 这些是六种损失法。
(7)另六种损失法
946. 其中,什么是另六种损失法?对行为的贪恋、对言语的贪恋、对睡眠的贪恋、对聚会的贪恋、对说话的贪恋、对恶友的贪恋 - 这些是六种损失法。
(8)六种快乐思维
其中,什么是六种快乐思维?用眼睛见到色法时，快乐的心思维色法，耳朵听到声法时…乃至…鼻子嗅到香法时…乃至…舌头尝到味法时…乃至…身体触到触法时…乃至…心识到法时，快乐的心思维法 - 这些是六种快乐思维。
(9)六种痛苦思维
其中,什么是六种痛苦思维?用眼睛见到色法时，痛苦的心思维色法，耳朵听到声法时…乃至…鼻子嗅到香法时…乃至…舌头尝到味法时…乃至…身体触到触法时…乃至…心识到法时，痛苦的心思维法 - 这些是六种痛苦思维。
(10)六种平等思维
其中,什么是六种平等思维?用眼睛见到色法时，平等的心思维色法，耳朵听到声法时…乃至…鼻子嗅到香法时…乃至…舌头尝到味法时…乃至…身体触到触法时…乃至…心识到法时，平等的心思维法 - 这些是六种平等思维。
(11)六种可爱的快乐

947. Tattha katamāni cha gehasitāni somanassāni? Manāpiyesu rūpesu gehasitaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā, manāpiyesu saddesu…pe… manāpiyesu gandhesu…pe… manāpiyesu rasesu…pe… manāpiyesu phoṭṭhabbesu…pe… manāpiyesu dhammesu gehasitaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – imāni cha gehasitāni somanassāni.

(12) Cha gehasitāni domanassāni

Tattha katamāni cha gehasitāni domanassāni? Amanāpiyesu rūpesu gehasitaṃ cetasikaṃ asātaṃ cetasikaṃ dukkhaṃ cetosamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā asātā dukkhā vedanā, amanāpiyesu saddesu…pe… amanāpiyesu gandhesu…pe… amanāpiyesu rasesu…pe… amanāpiyesu phoṭṭhabbesu…pe… amanāpiyesu dhammesu gehasitaṃ cetasikaṃ asātaṃ cetasikaṃ dukkhaṃ cetosamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā asātā dukkhā vedanā – imāni cha gehasitāni domanassāni.

(13) Cha gehasitā upekkhā

Tattha katamā cha gehasitā upekkhā? Upekkhāṭṭhāniyesu rūpesu gehasitaṃ cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā, upekkhāṭṭhāniyesu saddesu…pe… upekkhāṭṭhāniyesu gandhesu…pe… upekkhāṭṭhāniyesu rasesu…pe… upekkhāṭṭhāniyesu phoṭṭhabbesu…pe… upekkhāṭṭhāniyesu dhammesu gehasitaṃ cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – imā cha gehasitā upekkhā.

(14) Cha diṭṭhiyo

948. Tattha katamā cha diṭṭhiyo? ‘‘Atthi me attā’’ti vā assa saccato thetato diṭṭhi uppajjati, ‘‘natthi me attā’’ti vā assa saccato thetato diṭṭhi uppajjati, ‘‘attanā vā attānaṃ sañjānāmī’’ti vā assa saccato thetato diṭṭhi uppajjati, ‘‘attanā vā anattānaṃ sañjānāmī’’ti vā assa saccato thetato diṭṭhi uppajjati, ‘‘anattanā vā attānaṃ sañjānāmī’’ti vā assa saccato thetato diṭṭhi uppajjati; atha vā panassa evaṃdiṭṭhi hoti – ‘‘so me ayaṃ attā vado vedeyyo tatra tatra dīgharattaṃ kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ vipākaṃ paccanubhoti. Na so jāto nāhosi, na so jāto na bhavissati, nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’’ti vā panassa saccato thetato diṭṭhi uppajjati. Imā cha diṭṭhiyo.

Chakkaṃ.

7. Sattakaniddeso

(1) Sattānusayā

949. Tattha katame sattānusayā? Kāmarāgānusayo, paṭighānusayo, mānānusayo, diṭṭhānusayo, vicikicchānusayo, bhavarāgānusayo, avijjānusayo – ime satta anusayā.

(2) Satta saṃyojanāni

Tattha katamāni satta saṃyojanāni? Kāmarāgasaṃyojanaṃ, paṭighasaṃyojanaṃ, mānasaṃyojanaṃ, diṭṭhisaṃyojanaṃ, vicikicchāsaṃyojanaṃ, bhavarāgasaṃyojanaṃ, avijjāsaṃyojanaṃ – imāni satta saṃyojanāni.

(3) Satta pariyuṭṭhānāni

Tattha katamāni satta pariyuṭṭhānāni? Kāmarāgapariyuṭṭhānaṃ, paṭighapariyuṭṭhānaṃ, mānapariyuṭṭhānaṃ, diṭṭhipariyuṭṭhānaṃ, vicikicchāpariyuṭṭhānaṃ, bhavarāgapariyuṭṭhānaṃ, avijjāpariyuṭṭhānaṃ – imāni satta pariyuṭṭhānāni.

(4) Satta asaddhammā



947. 其中,什么是六种可爱的快乐?对可爱的色法的可爱的心理愉悦、心理快乐、心触所生的愉悦快乐感受、心触所生的愉悦快乐受,对可爱的声法…乃至…对可爱的香法…乃至…对可爱的味法…乃至…对可爱的触法…乃至…对可爱的法的可爱的心理愉悦、心理快乐、心触所生的愉悦快乐感受、心触所生的愉悦快乐受 - 这些是六种可爱的快乐。
(12)六种可爱的痛苦
其中,什么是六种可爱的痛苦?对不可爱的色法的可爱的心理不愉悦、心理痛苦、心触所生的不愉悦痛苦感受、心触所生的不愉悦痛苦受,对不可爱的声法…乃至…对不可爱的香法…乃至…对不可爱的味法…乃至…对不可爱的触法…乃至…对不可爱的法的可爱的心理不愉悦、心理痛苦、心触所生的不愉悦痛苦感受、心触所生的不愉悦痛苦受 - 这些是六种可爱的痛苦。
(13)六种可爱的舍
其中,什么是六种可爱的舍?对舍处的色法的可爱的心理非愉悦非不愉悦、心触所生的不苦不乐感受、心触所生的不苦不乐受,对舍处的声法…乃至…对舍处的香法…乃至…对舍处的味法…乃至…对舍处的触法…乃至…对舍处的法的可爱的心理非愉悦非不愉悦、心触所生的不苦不乐感受、心触所生的不苦不乐受 - 这些是六种可爱的舍。
(14)六种见
948. 其中,什么是六种见?"我有我"的见解生起,"我无我"的见解生起,"我以我知我"的见解生起,"我以我知非我"的见解生起,"我以非我知我"的见解生起;或者他有这样的见解:"这是我的我,能说能感受,在此处彼处长时间感受善恶业的果报。它不生不灭,常恒、坚固、永恒、不变易法"的见解生起。这些是六种见。
六。
七种的说明
(1)七随眠
949. 其中,什么是七随眠?欲贪随眠、嗔恚随眠、慢随眠、见随眠、疑随眠、有贪随眠、无明随眠 - 这些是七随眠。
(2)七结
其中,什么是七结?欲贪结、嗔恚结、慢结、见结、疑结、有贪结、无明结 - 这些是七结。
(3)七缠
其中,什么是七缠?欲贪缠、嗔恚缠、慢缠、见缠、疑缠、有贪缠、无明缠 - 这些是七缠。
(4)七不正法

950. Tattha katame satta asaddhammā? Assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, appassuto hoti, kusīto hoti, muṭṭhassatī hoti, duppañño hoti – ime satta asaddhammā.

(5) Satta duccaritāni

Tattha katamāni satta duccaritāni? Pāṇātipāto, adinnādānaṃ, kāmesumicchācāro, musāvādo, pisuṇā vācā, pharusā vācā, samphappalāpo – imāni satta duccaritāni.

(6) Satta mānā

Tattha katame satta mānā? Māno, atimāno, mānātimāno, omāno, adhimāno, asmimāno, micchāmāno – ime satta mānā.

(7) Satta diṭṭhiyo



950. 其中,什么是七种不善法?不信、无羞耻、无愧疚、少闻、懒惰、迷失、无智 - 这些是七种不善法。
(5)七种恶行
其中,什么是七种恶行?杀生、偷盗、淫乱、妄语、恶口、粗口、无益闲谈 - 这些是七种恶行。
(6)七种傲慢
其中,什么是七种傲慢?傲慢、过傲、过于傲慢、轻视、执着自我、我执、邪见 - 这些是七种傲慢。
(7)七种见

951. (Ka) tattha katamā satta diṭṭhiyo? Idhekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃvādī hoti evaṃdiṭṭhi – ‘‘yato kho, bho, ayaṃ attā rūpī cātumahābhūtiko [cātummahābhūtiko (sī. syā.)] mātāpettikasambhavo kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti paraṃ maraṇā, ettāvatā kho bho, ayaṃ attā sammā samucchinno hotī’’ti. Ittheke sato sattassa ucchedaṃ vināsaṃ vibhavaṃ paññapenti.

(Kha) tamañño evamāha – ‘‘atthi kho, bho, eso attā yaṃ tvaṃ vadesi. ‘Neso natthī’ti vadāmi. No ca kho, bho, ayaṃ attā ettāvatā sammā samucchinno hoti. Atthi kho bho añño attā dibbo rūpī kāmāvacaro kabaḷīkārabhakkho. Taṃ tvaṃ na jānāsi na passasi. Tamahaṃ jānāmi passāmi. So kho, bho, attā yato kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti paraṃ maraṇā, ettāvatā kho, bho, ayaṃ attā sammāsamucchinno hotī’’ti. Ittheke sato sattassa ucchedaṃ vināsaṃ vibhavaṃ paññapenti.

(Ga) tamañño evamāha – ‘‘atthi kho, bho, eso attā yaṃ tvaṃ vadesi. ‘Neso natthī’ti vadāmi. No ca kho, bho, ayaṃ attā ettāvatā sammā samucchinno hoti. Atthi kho, bho, añño attā dibbo rūpī manomayo sabbaṅgapaccaṅgī ahīnindriyo. Taṃ tvaṃ na jānāsi na passasi. Tamahaṃ jānāmi passāmi. So kho, bho, attā yato kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti paraṃ maraṇā, ettāvatā kho, bho, ayaṃ attā sammā samucchinno hotī’’ti. Ittheke sato sattassa ucchedaṃ vināsaṃ vibhavaṃ paññapenti.

(Gha) tamañño evamāha – ‘‘atthi kho, bho, eso attā yaṃ tvaṃ vadesi. ‘Neso natthī’ti vadāmi. No ca kho, bho, ayaṃ attā ettāvatā sammā samucchinno hoti. Atthi kho, bho, añño attā sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanūpago. Taṃ tvaṃ na jānāsi na passasi. Tamahaṃ jānāmi passāmi. So kho, bho, attā yato kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti paraṃ maraṇā, ettāvatā kho, bho, ayaṃ attā sammā samucchinno hotī’’ti. Ittheke sato sattassa ucchedaṃ vināsaṃ vibhavaṃ paññapenti.

(Ṅa) tamañño evamāha – ‘‘atthi kho, bho, eso attā yaṃ tvaṃ vadesi. ‘Neso natthī’ti vadāmi. No ca kho, bho, ayaṃ attā ettāvatā sammā samucchinno hoti. Atthi kho, bho, añño attā sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ viññāṇanti viññāṇañcāyatanūpago. Taṃ tvaṃ na jānāsi na passasi. Tamahaṃ jānāmi passāmi. So kho, bho, attā yato kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti paraṃ maraṇā, ettāvatā kho, bho, ayaṃ attā sammā samucchinno hotī’’ti. Ittheke sato sattassa ucchedaṃ vināsaṃ vibhavaṃ paññapenti.

(Ca) tamañño evamāha – ‘‘atthi kho, bho, eso attā yaṃ tvaṃ vadesi. ‘Neso natthī’ti vadāmi. No ca kho, bho, ayaṃ attā ettāvatā sammā samucchinno hoti. Atthi kho, bho, añño attā sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanūpago. Taṃ tvaṃ na jānāsi na passasi. Tamahaṃ jānāmi passāmi. So kho, bho, attā yato kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti paraṃ maraṇā, ettāvatā kho, bho, ayaṃ attā sammā samucchinno hotī’’ti. Ittheke sato sattassa ucchedaṃ vināsaṃ vibhavaṃ paññapenti.


951. (甲)其中,什么是七种见?这里,某些沙门或婆罗门持这样的见解:"先生,当这个我有色、由四大种组成、父母所生,身坏命终时断灭、消失、不存在于死后,这时这个我就完全断灭了。"有人这样为有情宣说断灭、毁灭、不存在。
(乙)另一人这样说:"先生,你所说的这个我确实存在,我不说它不存在。但是,先生,这个我不仅仅如此就完全断灭。还有另一个我,是天界的、有色的、欲界的、食段食的。你不知道也不见到它,我知道也见到它。先生,当那个我身坏命终时断灭、消失、不存在于死后,这时这个我就完全断灭了。"有人这样为有情宣说断灭、毁灭、不存在。
(丙)另一人这样说:"先生,你所说的这个我确实存在,我不说它不存在。但是,先生,这个我不仅仅如此就完全断灭。还有另一个我,是天界的、有色的、意所成的、诸根具足的。你不知道也不见到它,我知道也见到它。先生,当那个我身坏命终时断灭、消失、不存在于死后,这时这个我就完全断灭了。"有人这样为有情宣说断灭、毁灭、不存在。
(丁)另一人这样说:"先生,你所说的这个我确实存在,我不说它不存在。但是,先生,这个我不仅仅如此就完全断灭。还有另一个我,完全超越色想,灭除有对想,不作意种种想,认为'空间是无边的',达到空无边处。你不知道也不见到它,我知道也见到它。先生,当那个我身坏命终时断灭、消失、不存在于死后,这时这个我就完全断灭了。"有人这样为有情宣说断灭、毁灭、不存在。
(戊)另一人这样说:"先生,你所说的这个我确实存在,我不说它不存在。但是,先生,这个我不仅仅如此就完全断灭。还有另一个我,完全超越空无边处,认为'识是无边的',达到识无边处。你不知道也不见到它,我知道也见到它。先生,当那个我身坏命终时断灭、消失、不存在于死后,这时这个我就完全断灭了。"有人这样为有情宣说断灭、毁灭、不存在。
(己)另一人这样说:"先生,你所说的这个我确实存在,我不说它不存在。但是,先生,这个我不仅仅如此就完全断灭。还有另一个我,完全超越识无边处,认为'无所有',达到无所有处。你不知道也不见到它,我知道也见到它。先生,当那个我身坏命终时断灭、消失、不存在于死后,这时这个我就完全断灭了。"有人这样为有情宣说断灭、毁灭、不存在。


(Cha) tamañño evamāha – ‘‘atthi kho pana eso attā yaṃ tvaṃ vadesi. ‘Neso natthī’ti vadāmi. No ca kho, bho, ayaṃ attā ettāvatā sammā samucchinno hoti. Atthi kho, bho, añño attā sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanūpago. Taṃ tvaṃ na jānāsi na passasi. Tamahaṃ jānāmi passāmi. So kho, bho, attā yato kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti paraṃ maraṇā, ettāvatā kho, bho, ayaṃ attā sammā samucchinno hotī’’ti. Ittheke sato sattassa ucchedaṃ vināsaṃ vibhavaṃ paññapenti. Imā satta diṭṭhiyo.

Sattakaṃ.

8. Aṭṭhakaniddeso

(1) Aṭṭha kilesavatthūni

952. Tattha katamāni aṭṭha kilesavatthūni? Lobho, doso, moho, māno, diṭṭhi, vicikicchā, thinaṃ, uddhaccaṃ – imāni aṭṭha kilesavatthūni.

(2) Aṭṭha kusītavatthūni



(丙)另一人这样说：“先生,你所说的这个我确实存在,我不说它不存在。但是,先生,这个我不仅仅如此就完全断灭。还有另一个我,完全超越无所有处,到达非想非非想处。你不知道也不见到它,我知道也见到它。先生,当那个我身坏命终时断灭、消失、不存在于死后,这时这个我就完全断灭了。”有人这样为有情宣说断灭、毁灭、不存在。这些是七种见。
七。
八种烦恼的说明
(1)八种烦恼的对象
952. 其中,什么是八种烦恼的对象?贪欲、嗔恚、愚痴、傲慢、见解、疑惑、懒惰、激动 - 这些是八种烦恼的对象。
(2)八种懒惰的对象

953. Tattha katamāni aṭṭha kusītavatthūni?

(Ka) idha bhikkhunā kammaṃ kātabbaṃ hoti. Tassa evaṃ hoti – ‘‘kammaṃ kho me kātabbaṃ bhavissati. Kammaṃ kho pana me karontassa kāyo kilamissati. Handāhaṃ nipajjāmī’’ti. So nipajjati; na vīriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā, anadhigatassa adhigamāya, asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ paṭhamaṃ kusītavatthu.

(Kha) puna caparaṃ bhikkhunā kammaṃ kataṃ hoti. Tassa evaṃ hoti – ‘‘ahaṃ kho kammaṃ akāsiṃ. Kammaṃ kho pana me karontassa kāyo kilanto. Handāhaṃ nipajjāmī’’ti. So nipajjati; na vīriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā, anadhigatassa adhigamāya, asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ dutiyaṃ kusītavatthu.

(Ga) puna caparaṃ bhikkhunā maggo gantabbo hoti. Tassa evaṃ hoti – ‘‘maggo kho me gantabbo bhavissati. Maggaṃ kho pana me gacchantassa kāyo kilamissati. Handāhaṃ nipajjāmī’’ti. So nipajjati; na vīriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā, anadhigatassa adhigamāya, asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ tatiyaṃ kusītavatthu.

(Gha) puna caparaṃ bhikkhunā maggo gato hoti. Tassa evaṃ hoti – ‘‘ahaṃ kho maggaṃ agamāsiṃ. Maggaṃ kho pana me gacchantassa kāyo kilanto. Handāhaṃ nipajjāmī’’ti. So nipajjati ; na vīriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā, anadhigatassa adhigamāya, asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ catutthaṃ kusītavatthu.

(Ṅa) puna caparaṃ bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto na labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ. Tassa evaṃ hoti – ‘‘ahaṃ kho gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto nālatthaṃ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ. Tassa me kāyo kilanto akammañño. Handāhaṃ nipajjāmī’’ti. So nipajjati; na vīriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā, anadhigatassa adhigamāya, asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ pañcamaṃ kusītavatthu.

(Ca) puna caparaṃ bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ. Tassa evaṃ hoti – ‘‘ahaṃ kho gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto alatthaṃ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ. Tassa me kāyo kilanto akammañño māsācitaṃ maññe. Handāhaṃ nipajjāmī’’ti. So nipajjati; na vīriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā, anadhigatassa adhigamāya, asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ chaṭṭhaṃ kusītavatthu.

(Cha) puna caparaṃ bhikkhuno uppanno hoti appamattako ābādho. Tassa evaṃ hoti – ‘‘uppanno kho me ayaṃ appamattako ābādho. Atthi kappo nipajjituṃ . Handāhaṃ nipajjāmī’’ti. So nipajjati; na vīriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā, anadhigatassa adhigamāya, asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ sattamaṃ kusītavatthu.

(Ja) puna caparaṃ bhikkhu gilānā vuṭṭhito [gilānavuṭṭhito (saddanībhi) a. ni. 6.16 pāḷiyā ṭīkā passitabbā] hoti aciravuṭṭhito gelaññā. Tassa evaṃ hoti – ‘‘ahaṃ kho gilānā vuṭṭhito aciravuṭṭhito gelaññā. Tassa me kāyo dubbalo akammañño. Handāhaṃ nipajjāmī’’ti. So nipajjati; na vīriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā, anadhigatassa adhigamāya, asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ aṭṭhamaṃ kusītavatthu. Imāni aṭṭha kusītavatthūni.

(3) Aṭṭhasu lokadhammesu cittassa paṭighāto



953. 其中,什么是八种懒惰的对象?
(甲)这里,比丘有工作要做。他这样想:"我将要做工作。但做工作时我的身体会疲劳。那么我躺下吧。"他就躺下;不为未得而求得,不为未证而证得,不为未实现而实现而精进。这是第一种懒惰的对象。
(乙)再者,比丘已经做了工作。他这样想:"我做了工作。做工作时我的身体疲劳了。那么我躺下吧。"他就躺下;不为未得而求得,不为未证而证得,不为未实现而实现而精进。这是第二种懒惰的对象。
(丙)再者,比丘要走路。他这样想:"我将要走路。但走路时我的身体会疲劳。那么我躺下吧。"他就躺下;不为未得而求得,不为未证而证得,不为未实现而实现而精进。这是第三种懒惰的对象。
(丁)再者,比丘已经走了路。他这样想:"我走了路。走路时我的身体疲劳了。那么我躺下吧。"他就躺下;不为未得而求得,不为未证而证得,不为未实现而实现而精进。这是第四种懒惰的对象。
(戊)再者,比丘在村镇中乞食,没有得到足够的粗食或精食。他这样想:"我在村镇中乞食,没有得到足够的粗食或精食。我的身体疲劳无力。那么我躺下吧。"他就躺下;不为未得而求得,不为未证而证得,不为未实现而实现而精进。这是第五种懒惰的对象。
(己)再者,比丘在村镇中乞食,得到足够的粗食或精食。他这样想:"我在村镇中乞食,得到足够的粗食或精食。我的身体疲劳无力,好像吃了一个月似的。那么我躺下吧。"他就躺下;不为未得而求得,不为未证而证得,不为未实现而实现而精进。这是第六种懒惰的对象。
(庚)再者,比丘生了一点小病。他这样想:"我生了这点小病。有理由躺下。那么我躺下吧。"他就躺下;不为未得而求得,不为未证而证得,不为未实现而实现而精进。这是第七种懒惰的对象。
(辛)再者,比丘刚从病中康复。他这样想:"我刚从病中康复。我的身体虚弱无力。那么我躺下吧。"他就躺下;不为未得而求得,不为未证而证得,不为未实现而实现而精进。这是第八种懒惰的对象。这些是八种懒惰的对象。
(3)对八种世间法的心的抵触

954. Tattha katamesu aṭṭhasu lokadhammesu cittassa paṭighāto? Lābhe sārāgo, alābhe paṭivirodho, yase sārāgo, ayase paṭivirodho, pasaṃsāya sārāgo, nindāya paṭivirodho, sukhe sārāgo, dukkhe paṭivirodho – imesu aṭṭhasu lokadhammesu cittassa paṭighāto.

(4) Aṭṭhaanariyavohārā

955. Tattha katame aṭṭha anariyavohārā? Adiṭṭhe diṭṭhavāditā, assute sutavāditā, amute mutavāditā, aviññāte viññātavāditā, diṭṭhe adiṭṭhavāditā, sute assutavāditā, mute amutavāditā, viññāte aviññātavāditā – ime aṭṭha anariyavohārā.

(5) Aṭṭha micchattā

956. Tattha katame aṭṭha micchattā? Micchādiṭṭhi, micchāsaṅkappo, micchāvācā, micchākammanto, micchāājīvo, micchāvāyāmo, micchāsati, micchāsamādhi – ime aṭṭha micchattā.

(6) Aṭṭha purisadosā

957. Tattha katame aṭṭha purisadosā? (Ka) idha bhikkhū bhikkhuṃ āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhūhi āpattiyā codiyamāno [codiyamāno (sī. syā.) a. ni. 8.14] ‘‘na sarāmi na sarāmī’’ti assatiyāva nibbeṭheti. Ayaṃ paṭhamo purisadoso.

(Kha) puna caparaṃ bhikkhū bhikkhuṃ āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhūhi āpattiyā codiyamāno codakaṃyeva paṭippharati – ‘‘kiṃ nu kho tuyhaṃ bālassa abyattassa bhaṇitena! Tvampi nāma maṃ bhaṇitabbaṃ maññasī’’ti! Ayaṃ dutiyo purisadoso.

(Ga) puna caparaṃ bhikkhū bhikkhuṃ āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhūhi āpattiyā codiyamāno codakaṃyeva [codakasseva (syā.) a. ni. 8.14] paccāropeti – ‘‘tvampi khosi itthannāmaṃ āpattiṃ āpanno. Tvaṃ tāva paṭhamaṃ paṭikarohī’’ti. Ayaṃ tatiyo purisadoso.

(Gha) puna caparaṃ bhikkhū bhikkhuṃ āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhūhi āpattiyā codiyamāno aññenāññaṃ paṭicarati, bahiddhā kathaṃ apanāmeti, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Ayaṃ catuttho purisadoso.

(Ṅa) puna caparaṃ bhikkhū bhikkhuṃ āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhūhi āpattiyā codiyamāno saṅghamajjhe bāhāvikkhepakaṃ bhaṇati. Ayaṃ pañcamo purisadoso.

(Ca) puna caparaṃ bhikkhū bhikkhuṃ āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhūhi āpattiyā codiyamāno anādiyitvā saṅghaṃ, anādiyitvā codakaṃ, sāpattikova [āpattikova (ka.) a. ni. 8.14] yenakāmaṃ pakkamati. Ayaṃ chaṭṭho purisadoso.

(Cha) puna caparaṃ bhikkhū bhikkhuṃ āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhūhi āpattiyā codiyamāno ‘‘nevāhaṃ āpannomhi, na panāhaṃ anāpannomhī’’ti tuṇhībhūto saṅghaṃ viheseti. Ayaṃ sattamo purisadoso.

(Ja) puna caparaṃ bhikkhū bhikkhuṃ āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhūhi āpattiyā codiyamāno evamāha – ‘‘kiṃ nu kho tumhe āyasmanto atibāḷhaṃ mayi byāvaṭā. Idānāhaṃ sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’’ti. So sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattitvā evamāha – ‘‘idāni kho tumhe āyasmanto attamanā hothā’’ti. Ayaṃ aṭṭhamo purisadoso. Ime aṭṭha purisadosā.

(7) Aṭṭha asaññīvādā



954. 其中,对哪八种世间法的心的抵触?对得到的贪著,对失去的抵触,对名声的贪著,对无名的抵触,对称赞的贪著,对责备的抵触,对快乐的贪著,对痛苦的抵触 - 这些是对八种世间法的心的抵触。
(4)八种非圣者的言说
955. 其中,什么是八种非圣者的言说?未见言见,未闻言闻,未觉言觉,未知言知,见言未见,闻言未闻,觉言未觉,知言未知 - 这些是八种非圣者的言说。
(5)八种邪性
956. 其中,什么是八种邪性?邪见、邪思维、邪语、邪业、邪命、邪精进、邪念、邪定 - 这些是八种邪性。
(6)八种人的过失
957. 其中,什么是八种人的过失?(甲)这里,比丘们指责一位比丘犯戒。那位比丘被比丘们指责犯戒时,以"不记得,不记得"来否认。这是第一种人的过失。
(乙)再者,比丘们指责一位比丘犯戒。那位比丘被比丘们指责犯戒时,反而责骂指责者说:"你这个愚蠢无知的人说什么!你也认为可以对我说话吗?"这是第二种人的过失。
(丙)再者,比丘们指责一位比丘犯戒。那位比丘被比丘们指责犯戒时,反而指责指责者说:"你也犯了某某戒。你先忏悔吧。"这是第三种人的过失。
(丁)再者,比丘们指责一位比丘犯戒。那位比丘被比丘们指责犯戒时,以此事回避彼事,转移话题到外面去,表现出愤怒、憎恨和不满。这是第四种人的过失。
(戊)再者,比丘们指责一位比丘犯戒。那位比丘被比丘们指责犯戒时,在僧团中间挥舞手臂说话。这是第五种人的过失。
(己)再者,比丘们指责一位比丘犯戒。那位比丘被比丘们指责犯戒时,不理会僧团,不理会指责者,带着罪过随意离去。这是第六种人的过失。
(庚)再者,比丘们指责一位比丘犯戒。那位比丘被比丘们指责犯戒时,说"我既没有犯戒,也没有不犯戒",保持沉默使僧团烦恼。这是第七种人的过失。
(辛)再者,比丘们指责一位比丘犯戒。那位比丘被比丘们指责犯戒时,这样说:"你们尊者们为什么对我如此关心?现在我要舍戒还俗了。"他舍戒还俗后又说:"现在你们尊者们满意了吧。"这是第八种人的过失。这些是八种人的过失。
(7)八种无想论

958. Tattha katame aṭṭha asaññīvādā? ‘‘Rūpī attā hoti arogo paraṃ maraṇā’’ti – asaññīti naṃ paññapenti; arūpī attā…pe… rūpī ca arūpī ca…pe… nevarūpīnārūpī…pe… ‘‘antavā attā hoti arogo paraṃ maraṇā’’ti – asaññīti naṃ paññapenti; ‘‘anantavā attā hoti arogo paraṃ maraṇā’’ti – asaññīti naṃ paññapenti; ‘‘antavā ca anantavā ca attā hoti arogo paraṃ maraṇā’’ti – asaññīti naṃ paññapenti; ‘‘nevantavā nānantavā attā hoti arogo paraṃ maraṇā’’ti – asaññīti naṃ paññapenti. Ime aṭṭha asaññīvādā.

(8) Aṭṭha nevasaññīnāsaññīvādā

959. Tattha katame aṭṭha nevasaññīnāsaññīvādā? ‘‘Rūpī attā hoti arogo paraṃ maraṇā’’ti – nevasaññīnāsaññīti naṃ paññapenti; ‘‘arūpī attā hoti arogo paraṃ maraṇā’’ti – nevasaññīnāsaññīti naṃ paññapenti; ‘‘rūpī ca arūpī ca attā hoti arogo paraṃ maraṇā’’ti – nevasaññīnāsaññīti naṃ paññapenti; ‘‘nevarūpīnārūpī attā hoti arogo paraṃ maraṇā’’ti – nevasaññīnāsaññīti naṃ paññapenti; ‘‘antavā attā hoti arogo paraṃ maraṇā’’ti – nevasaññīnāsaññīti naṃ paññapenti; ‘‘anantavā attā hoti arogo paraṃ maraṇā’’ti – nevasaññīnāsaññīti naṃ paññapenti; ‘‘antavā ca anantavā ca attā hoti arogo paraṃ maraṇā’’ti – nevasaññīnāsaññīti naṃ paññapenti; ‘‘nevantavā nānantavā attā hoti arogo paraṃ maraṇā’’ti – nevasaññīnāsaññīti naṃ paññapenti. Ime aṭṭha nevasaññīnāsaññīvādā.

Aṭṭhakaṃ.

9. Navakaniddeso

(1) Nava āghātavatthūni

960. Tattha katamāni nava āghātavatthūni? ‘‘Anatthaṃ me acarī’’ti āghāto jāyati ; ‘‘anatthaṃ me caratī’’ti āghāto jāyati; ‘‘anatthaṃ me carissatī’’ti āghāto jāyati; ‘‘piyassa me manāpassa anatthaṃ acari’’…pe… anatthaṃ carati…pe… anatthaṃ carissatīti āghāto jāyati; appiyassa me amanāpassa atthaṃ acari…pe… atthaṃ carati…pe… atthaṃ carissatīti āghāto jāyati. Imāni nava āghātavatthūni.

(2) Nava purisamalāni

961. Tattha katamāni nava purisamalāni? Kodho, makkho, issā, macchariyaṃ, māyā, sāṭheyyaṃ, musāvādo, pāpicchatā, micchādiṭṭhi – imāni nava purisamalāni.

(3) Navavidhā mānā

962. Tattha katame navavidhā mānā? ‘‘Seyyassa seyyohamasmī’’ti māno, ‘‘seyyassa sadisohamasmī’’ti māno, ‘‘seyyassa hīnohamasmī’’ti māno, ‘‘sadisassa seyyohamasmī’’ti māno, ‘‘sadisassa sadisohamasmī’’ti māno, ‘‘sadisassa hīnohamasmī’’ti māno, ‘‘hīnassa seyyohamasmī’’ti māno, ‘‘hīnassa sadisohamasmī’’ti māno, ‘‘hīnassa hīnohamasmī’’ti māno – ime navavidhā mānā.

(4) Nava taṇhāmūlakā dhammā

963. Tattha katame nava taṇhāmūlakā dhammā? Taṇhaṃ paṭicca pariyesanā, pariyesanaṃ paṭicca lābho, lābhaṃ paṭicca vinicchayo, vinicchayaṃ paṭicca chandarāgo, chandarāgaṃ paṭicca ajjhosānaṃ, ajjhosānaṃ paṭicca pariggaho, pariggahaṃ paṭicca macchariyaṃ, macchariyaṃ paṭicca ārakkho, ārakkhādhikaraṇaṃ daṇḍādāna-satthādāna-kalaha-viggahavivāda-tuvaṃtuvaṃ-pesuñña-musāvādā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti – ime nava taṇhāmūlakā dhammā.

(5) Nava iñjitāni



958. 其中,什么是八种无想论? "有形的我存在,在死后是健康的" - 这被称为无想论; "无形的我存在,在死后是健康的" - 这被称为无想论; "有形与无形的我存在,在死后是健康的" - 这被称为无想论; "既没有有形也没有无形的我存在,在死后是健康的" - 这被称为无想论; "有限的我存在,在死后是健康的" - 这被称为无想论; "无限的我存在,在死后是健康的" - 这被称为无想论; "有限与无限的我存在,在死后是健康的" - 这被称为无想论; "既不是有限也不是无限的我存在,在死后是健康的" - 这被称为无想论。这些是八种无想论。
(8)八种无想无知论
959. 其中,什么是八种无想无知论? "有形的我存在,在死后是健康的" - 这被称为无想无知论; "无形的我存在,在死后是健康的" - 这被称为无想无知论; "有形与无形的我存在,在死后是健康的" - 这被称为无想无知论; "既没有有形也没有无形的我存在,在死后是健康的" - 这被称为无想无知论; "有限的我存在,在死后是健康的" - 这被称为无想无知论; "无限的我存在,在死后是健康的" - 这被称为无想无知论; "有限与无限的我存在,在死后是健康的" - 这被称为无想无知论; "既不是有限也不是无限的我存在,在死后是健康的" - 这被称为无想无知论。这些是八种无想无知论。
八。
九种说明
(1)九种伤害的对象
960. 其中,什么是九种伤害的对象? "我没有做坏事" - 产生伤害; "我正在做坏事" - 产生伤害; "我将要做坏事" - 产生伤害; "我亲近的人做了坏事"……等…… "我正在做坏事"……等…… "我将要做坏事" - 产生伤害; "我不喜欢的人做了好事"……等…… "我正在做好事"……等…… "我将要做好事" - 产生伤害。这些是九种伤害的对象。
(2)九种人之恶
961. 其中,什么是九种人之恶?愤怒、嫉妒、怨恨、吝啬、欺骗、狡诈、谎言、恶行、邪见 - 这些是九种人之恶。
(3)九种自我观念
962. 其中,什么是九种自我观念? "我比他好"的观念, "我与他相同"的观念, "我比他差"的观念, "与他相同的我比他好"的观念, "与他相同的我与他相同"的观念, "与他相同的我比他差"的观念, "我比他差"的观念, "我与他相同"的观念, "我比他差"的观念 - 这些是九种自我观念。
(4)九种欲望根源的法
963. 其中,什么是九种欲望根源的法?因欲望而寻求,因寻求而得到,因得到而判断,因判断而贪恋,因贪恋而执着,因执着而拥有,因拥有而吝啬,因吝啬而保护,因保护而生出多种恶法 - 这些是九种欲望根源的法。
(5)九种意念

964. Tattha katamāni nava iñjitāni? ‘‘Asmī’’ti iñjitametaṃ, ‘‘ahamasmī’’ti iñjitametaṃ , ‘‘ayamahamasmī’’ti iñjitametaṃ ‘‘bhavissa’’nti iñjitametaṃ, ‘‘rūpī bhavissa’’nti iñjitametaṃ, ‘‘arūpī bhavissa’’nti iñjitametaṃ, ‘‘saññī bhavissa’’nti iñjitametaṃ, ‘‘asaññī bhavissa’’nti iñjitametaṃ, ‘‘nevasaññīnāsaññī bhavissa’’nti iñjitametaṃ – imāni nava iñjitāni.

(6-9) Nava maññitādīni

965. Tattha katamāni nava maññitāni… nava phanditāni… nava papañcitāni… nava saṅkhatāni? ‘‘Asmī’’ti saṅkhatametaṃ, ‘‘ahamasmī’’ti saṅkhatametaṃ , ‘‘ayamahamasmī’’ti saṅkhatametaṃ, ‘‘bhavissa’’nti saṅkhatametaṃ, ‘‘rūpī bhavissa’’nti saṅkhatametaṃ, ‘‘arūpī bhavissa’’nti saṅkhatametaṃ, ‘‘saññī bhavissa’’nti saṅkhatametaṃ , ‘‘asaññī bhavissa’’nti saṅkhatametaṃ, ‘‘nevasaññīnāsaññī bhavissa’’nti saṅkhatametaṃ – imāni nava saṅkhatāni.

Navakaṃ.

10. Dasakaniddeso

(1) Dasa kilesavatthūni

966. Tattha katamāni dasa kilesavatthūni? Lobho, doso, moho, māno, diṭṭhi, vicikicchā, thinaṃ, uddhaccaṃ, ahirikaṃ, anottappaṃ – imāni dasa kilesavatthūni.

(2) Dasa āghātavatthūni

967. Tattha katamāni dasa āghātavatthūni? ‘‘Anatthaṃ me acarī’’ti āghāto jāyati, ‘‘anatthaṃ me caratī’’ti āghāto jāyati, ‘‘anatthaṃ me carissatī’’ti āghāto jāyati, ‘‘piyassa me manāpassa anatthaṃ acari’’…pe… anatthaṃ carati…pe… anatthaṃ carissatīti āghāto jāyati, appiyassa me amanāpassa atthaṃ acari…pe… atthaṃ carati…pe… atthaṃ carissatīti āghāto jāyati, aṭṭhāne vā pana āghāto jāyati – imāni dasa āghātavatthūni.

(3) Dasa akusalakammapathā

968. Tattha katame dasa akusalakammapathā? Pāṇātipāto, adinnādānaṃ, kāmesumicchācāro, musāvādo, pisuṇā vācā, pharusā vācā, samphappalāpo, abhijjhā, byāpādo, micchādiṭṭhi – ime dasa akusalakammapathā.

(4) Dasa saṃyojanāni

969. Tattha katamāni dasa saṃyojanāni? Kāmarāgasaṃyojanaṃ, paṭighasaṃyojanaṃ , mānasaṃyojanaṃ, diṭṭhisaṃyojanaṃ, vicikicchāsaṃyojanaṃ, sīlabbataparāmāsasaṃyojanaṃ, bhavarāgasaṃyojanaṃ, issāsaṃyojanaṃ, macchariyasaṃyojanaṃ, avijjāsaṃyojanaṃ – imāni dasa saṃyojanāni.

(5) Dasa micchattā

970. Tattha katame dasa micchattā? Micchādiṭṭhi, micchāsaṅkappo, micchāvācā, micchākammanto, micchāājīvo, micchāvāyāmo, micchāsati, micchāsamādhi , micchāñāṇaṃ, micchāvimutti – ime dasa micchattā.

(6) Dasavatthukā micchādiṭṭhi

971. Tattha katamā dasavatthukā micchādiṭṭhi? Natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā [samaggatā (ka.)] sammā paṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentīti – ayaṃ dasavatthukā micchādiṭṭhi.

(7) Dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi



964. 其中,什么是九种意念?
"我存在"是一种意念,"我是"是一种意念,"我是这个"是一种意念,"我将存在"是一种意念,"我将有形"是一种意念,"我将无形"是一种意念,"我将有想"是一种意念,"我将无想"是一种意念,"我将非有想非无想"是一种意念 - 这些是九种意念。
(6-9)九种思维等
965. 其中,什么是九种思维……九种动摇……九种障碍……九种造作?
"我存在"是一种造作,"我是"是一种造作,"我是这个"是一种造作,"我将存在"是一种造作,"我将有形"是一种造作,"我将无形"是一种造作,"我将有想"是一种造作,"我将无想"是一种造作,"我将非有想非无想"是一种造作 - 这些是九种造作。
九。
十种说明
(1)十种烦恼的对象
966. 其中,什么是十种烦恼的对象?贪欲、嗔恚、愚痴、我慢、邪见、疑惑、昏沉、掉举、无惭、无愧 - 这些是十种烦恼的对象。
(2)十种伤害的对象
967. 其中,什么是十种伤害的对象?"他伤害了我"而生伤害,"他正在伤害我"而生伤害,"他将要伤害我"而生伤害,"他伤害了我所亲爱的人"……等……"他正在伤害"……等……"他将要伤害"而生伤害,对不喜欢的人"他做了好事"……等……"他正在做好事"……等……"他将要做好事"而生伤害,或在不适当的场合生伤害 - 这些是十种伤害的对象。
(3)十种不善业道
968. 其中,什么是十种不善业道?杀生、偷盗、邪淫、妄语、两舌、恶口、绮语、贪婪、嗔恚、邪见 - 这些是十种不善业道。
(4)十种结
969. 其中,什么是十种结?欲贪结、嗔恚结、我慢结、邪见结、疑结、戒禁取结、有贪结、嫉妒结、悭吝结、无明结 - 这些是十种结。
(5)十种邪性
970. 其中,什么是十种邪性?邪见、邪思维、邪语、邪业、邪命、邪精进、邪念、邪定、邪智、邪解脱 - 这些是十种邪性。
(6)十种邪见
971. 其中,什么是十种邪见?无布施,无供养,无祭祀,无善恶业的果报,无此世,无他世,无母,无父,无化生有情,世间无沙门婆罗门正行正道、依自己的智慧证悟此世他世并宣说 - 这是十种邪见。
(7)十种边见

972. Tattha katamā dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi? Sassato lokoti vā, asassato lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā, hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā – ayaṃ dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi.

Dasakaṃ.

11. Taṇhāvicaritaniddeso

(1) Ajjhattikassa upādāya

973. Tattha katamāni aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni ajjhattikassa upādāya? Asmīti hoti, itthasmīti hoti, evasmīti hoti, aññathāsmīti hoti, bhavissanti hoti, itthaṃ bhavissanti hoti, evaṃ bhavissanti hoti, aññathā bhavissanti hoti, asasmīti hoti, sātasmīti hoti, siyanti hoti, itthaṃ siyanti hoti, evaṃ siyanti hoti, aññathā siyanti hoti, apāhaṃ siyanti hoti, apāhaṃ itthaṃ siyanti hoti, apāhaṃ evaṃ siyanti hoti, apāhaṃ aññathā siyanti hoti.



972. 其中,什么是十种边见? "永恒的世界"或"非永恒的世界"或"有限的世界"或"无限的世界"或"这个生命这个身体"或"另一个生命另一个身体"或"如来在死后存在"或"如来在死后不存在"或"如来在死后既存在又不存在"或"如来在死后既不存在也不存在" - 这是十种边见。
十。
欲望的思维说明
(1) 内心的依赖
973. 其中,什么是十八种欲望的思维依赖? "我存在"是,"是女性"是,"是这样的"是,"是其他的"是,"将会存在"是,"将会是这样的"是,"将会如此"是,"将会是其他的"是,"不是这样的"是,"是这样的"是,"存在"是,"将会是这样的"是,"将会如此"是,"将会是其他的"是,"我将不再存在"是,"我将不再是这样的"是,"我将不再如此"是,"我将不再是其他的"是。

974. Kathañca asmīti hoti? Kañci dhammaṃ anavakāriṃ [anavakārī (sī. ka.)] karitvā rūpaṃ…pe… vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ asmīti chandaṃ paṭilabhati, asmīti mānaṃ paṭilabhati , asmīti diṭṭhiṃ paṭilabhati. Tasmiṃ sati imāni papañcitāni honti – itthasmīti vā evasmīti vā aññathāsmīti vā.

(2) Kathañca itthasmīti hoti? Khattiyosmīti vā, brāhmaṇosmīti vā, vessosmīti vā, suddosmīti vā, gahaṭṭhosmīti vā, pabbajitosmīti vā, devosmīti vā, manussosmīti vā, rūpīsmīti vā, arūpīsmīti vā, saññīsmīti vā, asaññīsmīti vā, nevasaññīnāsaññīsmīti vā – evaṃ itthasmīti hoti.

(3) Kathañca evasmīti hoti? Parapuggalaṃ [paraṃ puggalaṃ (syā.)] upanidhāya yathā so khattiyo tathāhaṃ khattiyosmīti vā, yathā so brāhmaṇo tathāhaṃ brāhmaṇosmīti vā, yathā so vesso tathāhaṃ vessosmīti vā yathā so suddo tathāhaṃ suddosmīti vā, yathā so gahaṭṭho tathāhaṃ gahaṭṭhosmīti vā, yathā so pabbajito tathāhaṃ pabbajitosmīti vā, yathā so devo tathāhaṃ devosmīti vā, yathā so manusso tathāhaṃ manussosmīti vā, yathā so rūpī tathāhaṃ rūpīsmīti vā, yathā so arūpī tathāhaṃ arūpīsmīti vā, yathā so saññī tathāhaṃ saññīsmīti vā, yathā so asaññī tathāhaṃ asaññīsmīti vā, yathā so nevasaññīnāsaññī tathāhaṃ nevasaññīnāsaññīsmīti vā – evaṃ evasmīti hoti.

(4) Kathañca aññathāsmīti hoti? Parapuggalaṃ upanidhāya yathā so khattiyo nāhaṃ tathā khattiyosmīti vā yathā so brāhmaṇo nāhaṃ tathā brāhmaṇosmīti vā, yathā so vesso nāhaṃ tathā vessosmīti vā, yathā so suddo nāhaṃ tathā suddosmīti vā, yathā so gahaṭṭho nāhaṃ tathā gahaṭṭhosmīti vā, yathā so pabbajito nāhaṃ tathā pabbajitosmīti vā, yathā so devo nāhaṃ tathā devosmīti vā, yathā so manusso nāhaṃ tathā manussosmīti vā, yathā so rūpī nāhaṃ tathā rūpīsmīti vā, yathā so arūpī nāhaṃ tathā arūpīsmīti vā, yathā so saññī nāhaṃ tathā saññīsmīti vā, yathā so asaññī nāhaṃ tathā asaññīsmīti vā, yathā so nevasaññīnāsaññī nāhaṃ tathā nevasaññīnāsaññīsmīti vā – evaṃ aññathāsmīti hoti.

(5) Kathañca bhavissanti hoti? Kañci dhammaṃ anavakāriṃ karitvā rūpaṃ…pe… vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ bhavissanti chandaṃ paṭilabhati, bhavissanti mānaṃ paṭilabhati , bhavissanti diṭṭhiṃ paṭilabhati. Tasmiṃ sati imāni papañcitāni honti – itthaṃ bhavissanti vā, evaṃ bhavissanti vā, aññathā bhavissanti vā.

(6) Kathañca itthaṃ bhavissanti hoti? Khattiyo bhavissanti vā, brāhmaṇo bhavissanti vā, vesso bhavissanti vā, suddo bhavissanti vā, gahaṭṭho bhavissanti vā, pabbajito bhavissanti vā, devo bhavissanti vā, manusso bhavissanti vā, rūpī bhavissanti vā, arūpī bhavissanti vā, saññī bhavissanti vā, asaññī bhavissanti vā, nevasaññīnāsaññī bhavissanti vā – evaṃ itthaṃ bhavissanti hoti.

(7) Kathañca evaṃ bhavissanti hoti? Parapuggalaṃ upanidhāya yathā so khattiyo tathāhaṃ khattiyo bhavissanti vā, yathā so brāhmaṇo tathāhaṃ brāhmaṇo bhavissanti vā…pe… yathā so nevasaññīnāsaññī tathāhaṃ nevasaññīnāsaññī bhavissanti vā – evaṃ bhavissanti hoti.


974. 如何是"我存在"?对任何法不作分别,认为色……受……想……行……识是"我存在",获得"我存在"的欲望,获得"我存在"的慢心,获得"我存在"的见解。有了这个,就会有这些障碍 - "我是这样的"或"我是这样"或"我是其他的"。
(2)如何是"我是这样的"?我是刹帝利,或我是婆罗门,或我是吠舍,或我是首陀罗,或我是在家人,或我是出家人,或我是天人,或我是人,或我是有色的,或我是无色的,或我是有想的,或我是无想的,或我是非想非非想的 - 这就是"我是这样的"。
(3)如何是"我是这样"?与他人相比,如他是刹帝利我也是刹帝利,如他是婆罗门我也是婆罗门,如他是吠舍我也是吠舍,如他是首陀罗我也是首陀罗,如他是在家人我也是在家人,如他是出家人我也是出家人,如他是天人我也是天人,如他是人我也是人,如他是有色的我也是有色的,如他是无色的我也是无色的,如他是有想的我也是有想的,如他是无想的我也是无想的,如他是非想非非想的我也是非想非非想的 - 这就是"我是这样"。
(4)如何是"我是其他的"?与他人相比,如他是刹帝利我不是那样的刹帝利,如他是婆罗门我不是那样的婆罗门,如他是吠舍我不是那样的吠舍,如他是首陀罗我不是那样的首陀罗,如他是在家人我不是那样的在家人,如他是出家人我不是那样的出家人,如他是天人我不是那样的天人,如他是人我不是那样的人,如他是有色的我不是那样的有色的,如他是无色的我不是那样的无色的,如他是有想的我不是那样的有想的,如他是无想的我不是那样的无想的,如他是非想非非想的我不是那样的非想非非想的 - 这就是"我是其他的"。
(5)如何是"我将存在"?对任何法不作分别,认为色……受……想……行……识是"我将存在",获得"我将存在"的欲望,获得"我将存在"的慢心,获得"我将存在"的见解。有了这个,就会有这些障碍 - "我将是这样的"或"我将是这样"或"我将是其他的"。
(6)如何是"我将是这样的"?我将是刹帝利,或我将是婆罗门,或我将是吠舍,或我将是首陀罗,或我将是在家人,或我将是出家人,或我将是天人,或我将是人,或我将是有色的,或我将是无色的,或我将是有想的,或我将是无想的,或我将是非想非非想的 - 这就是"我将是这样的"。
(7)如何是"我将是这样"?与他人相比,如他是刹帝利我也将是刹帝利,如他是婆罗门我也将是婆罗门……如他是非想非非想的我也将是非想非非想的 - 这就是"我将是这样"。


(8) Kathañca aññathā bhavissanti hoti? Parapuggalaṃ upanidhāya yathā so khattiyo nāhaṃ tathā khattiyo bhavissanti vā, yathā so brāhmaṇo nāhaṃ tathā brāhmaṇo bhavissanti vā…pe… yathā so nevasaññīnāsaññī nāhaṃ tathā nevasaññīnāsaññī bhavissanti vā – evaṃ aññathā bhavissanti hoti.

(9) Kathañca asasmīti hoti? Kañci dhammaṃ anavakāriṃ karitvā rūpaṃ…pe… vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ niccosmi dhuvosmi sassatosmi avipariṇāmadhammosmīti – evaṃ asasmīti hoti.

(10) Kathañca sātasmīti hoti? Kañci dhammaṃ anavakāriṃ karitvā rūpaṃ…pe… vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ ucchijjissāmi vinassissāmi na bhavissāmīti – evaṃ sātasmīti hoti.

(11) Kathañca siyanti hoti? Kañci dhammaṃ anavakāriṃ karitvā rūpaṃ…pe… vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ siyanti chandaṃ paṭilabhati, siyanti mānaṃ paṭilabhati , siyanti diṭṭhiṃ paṭilabhati. Tasmiṃ sati imāni papañcitāni honti – itthaṃ siyanti vā, evaṃ siyanti vā, aññathā siyanti vā.

(12) Kathañca itthaṃ siyanti hoti? Khattiyo siyanti vā, brāhmaṇo siyanti vā, vesso siyanti vā, suddo siyanti vā, gahaṭṭho siyanti vā, pabbajito siyanti vā, devo siyanti vā, manusso siyanti vā, rūpī siyanti vā, arūpī siyanti vā, saññī siyanti vā, asaññī siyanti vā, nevasaññīnāsaññī siyanti vā – evaṃ itthaṃ siyanti hoti.

(13) Kathañca evaṃ siyanti hoti? Parapuggalaṃ upanidhāya yathā so khattiyo tathāhaṃ khattiyo siyanti vā, yathā so brāhmaṇo tathāhaṃ brāhmaṇo siyanti vā…pe… yathā so nevasaññīnāsaññī tathāhaṃ nevasaññīnāsaññī siyanti vā – evaṃ evaṃ siyanti hoti.

(14) Kathañca aññathā siyanti hoti? Parapuggalaṃ upanidhāya yathā so khattiyo nāhaṃ tathā khattiyo siyanti vā, yathā so brāhmaṇo nāhaṃ tathā brāhmaṇo siyanti vā…pe… yathā so nevasaññīnāsaññī nāhaṃ tathā nevasaññīnāsaññī siyanti vā – evaṃ aññathā siyanti hoti.

(15) Kathañca apāhaṃ siyanti hoti? Kañci dhammaṃ anavakāriṃ karitvā rūpaṃ… vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ apāhaṃ siyanti chandaṃ paṭilabhati, apāhaṃ siyanti mānaṃ paṭilabhati, apāhaṃ siyanti diṭṭhiṃ paṭilabhati. Tasmiṃ sati imāni papañcitāni honti – apāhaṃ itthaṃ siyanti vā, apāhaṃ evaṃ siyanti vā, apāhaṃ aññathā siyanti vā.

(16) Kathañca apāhaṃ itthaṃ siyanti hoti? Apāhaṃ khattiyo siyanti vā, apāhaṃ brāhmaṇo siyanti vā, apāhaṃ vesso siyanti vā, apāhaṃ suddo siyanti vā, apāhaṃ gahaṭṭho siyanti vā, apāhaṃ pabbajito siyanti vā, apāhaṃ devo siyanti vā, apāhaṃ manusso siyanti vā, apāhaṃ rūpī siyanti vā, apāhaṃ arūpī siyanti vā, apāhaṃ saññī siyanti vā, apāhaṃ asaññī siyanti vā, apāhaṃ nevasaññīnāsaññī siyanti vā – evaṃ apāhaṃ itthaṃ siyanti hoti. (17) Kathañca apāhaṃ evaṃ siyanti hoti? Parapuggalaṃ upanidhāya yathā so khattiyo apāhaṃ tathā khattiyo siyanti vā, yathā so brāhmaṇo apāhaṃ tathā brāhmaṇo siyanti vā…pe… yathā so nevasaññīnāsaññī apāhaṃ tathā nevasaññīnāsaññī siyanti vā – evaṃ apāhaṃ evaṃ siyanti hoti.


(8)如何是"我将是其他的"?与他人相比,如他是刹帝利我将不是那样的刹帝利,如他是婆罗门我将不是那样的婆罗门……如他是非想非非想的我将不是那样的非想非非想的 - 这就是"我将是其他的"。
(9)如何是"我是永恒的"?对任何法不作分别,认为色……受……想……行……识是"我是常住的、稳固的、永恒的、不变的" - 这就是"我是永恒的"。
(10)如何是"我将断灭"?对任何法不作分别,认为色……受……想……行……识是"我将被断灭、毁灭、不再存在" - 这就是"我将断灭"。
(11)如何是"我可能存在"?对任何法不作分别,认为色……受……想……行……识是"我可能存在",获得"我可能存在"的欲望,获得"我可能存在"的慢心,获得"我可能存在"的见解。有了这个,就会有这些障碍 - "我可能是这样的"或"我可能是这样"或"我可能是其他的"。
(12)如何是"我可能是这样的"?我可能是刹帝利,或我可能是婆罗门,或我可能是吠舍,或我可能是首陀罗,或我可能是在家人,或我可能是出家人,或我可能是天人,或我可能是人,或我可能是有色的,或我可能是无色的,或我可能是有想的,或我可能是无想的,或我可能是非想非非想的 - 这就是"我可能是这样的"。
(13)如何是"我可能是这样"?与他人相比,如他是刹帝利我可能也是刹帝利,如他是婆罗门我可能也是婆罗门……如他是非想非非想的我可能也是非想非非想的 - 这就是"我可能是这样"。
(14)如何是"我可能是其他的"?与他人相比,如他是刹帝利我可能不是那样的刹帝利,如他是婆罗门我可能不是那样的婆罗门……如他是非想非非想的我可能不是那样的非想非非想的 - 这就是"我可能是其他的"。
(15)如何是"我可能不存在"?对任何法不作分别,认为色……受……想……行……识是"我可能不存在",获得"我可能不存在"的欲望,获得"我可能不存在"的慢心,获得"我可能不存在"的见解。有了这个,就会有这些障碍 - "我可能不是这样的"或"我可能不是这样"或"我可能不是其他的"。
(16)如何是"我可能不是这样的"?我可能不是刹帝利,或我可能不是婆罗门,或我可能不是吠舍,或我可能不是首陀罗,或我可能不是在家人,或我可能不是出家人,或我可能不是天人,或我可能不是人,或我可能不是有色的,或我可能不是无色的,或我可能不是有想的,或我可能不是无想的,或我可能不是非想非非想的 - 这就是"我可能不是这样的"。
(17)如何是"我可能不是这样"?与他人相比,如他是刹帝利我可能不是那样的刹帝利,如他是婆罗门我可能不是那样的婆罗门……如他是非想非非想的我可能不是那样的非想非非想的 - 这就是"我可能不是这样"。


(18) Kathañca apāhaṃ aññathā siyanti hoti? Parapuggalaṃ upanidhāya yathā so khattiyo apāhaṃ na tathā khattiyo siyanti vā, yathā so brāhmaṇo apāhaṃ na tathā brāhmaṇo siyanti vā…pe… yathā so nevasaññīnāsaññī apāhaṃ na tathā nevasaññīnāsaññī siyanti vā – evaṃ apāhaṃ aññathā siyanti hoti.

Imāni aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni ajjhattikassa upādāya.

(2) Bāhirassa upādāya

975. Tattha katamāni aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni bāhirassa upādāya? Iminā asmīti hoti, iminā itthasmīti hoti, iminā evasmīti hoti, iminā aññathāsmīti hoti, iminā bhavissanti hoti, iminā itthaṃ bhavissanti hoti, iminā evaṃ bhavissanti hoti, iminā aññathā bhavissanti hoti, iminā asasmīti hoti, iminā sātasmīti hoti, iminā siyanti hoti, iminā itthaṃ siyanti hoti, iminā evaṃ siyanti hoti, iminā aññathā siyanti hoti, iminā apāhaṃ siyanti hoti, iminā apāhaṃ itthaṃ siyanti hoti, iminā apāhaṃ evaṃ siyanti hoti, iminā apāhaṃ aññathā siyanti hoti.



(18)如何是"我可能不是其他的"?与他人相比,如他是刹帝利我可能不是不同于那样的刹帝利,如他是婆罗门我可能不是不同于那样的婆罗门……如他是非想非非想的我可能不是不同于那样的非想非非想的 - 这就是"我可能不是其他的"。
这些是十八种依内在的欲望思维。
(2)依外在的
975. 其中,什么是十八种依外在的欲望思维?因此"我存在",因此"我是这样的",因此"我是这样",因此"我是其他的",因此"我将存在",因此"我将是这样的",因此"我将是这样",因此"我将是其他的",因此"我是永恒的",因此"我将断灭",因此"我可能存在",因此"我可能是这样的",因此"我可能是这样",因此"我可能是其他的",因此"我可能不存在",因此"我可能不是这样的",因此"我可能不是这样",因此"我可能不是其他的"。

976. (1) Kathañca iminā asmīti hoti? Kañci dhammaṃ avakāriṃ karitvā rūpaṃ… vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ iminā asmīti chandaṃ paṭilabhati , iminā asmīti mānaṃ paṭilabhati, iminā asmīti diṭṭhiṃ paṭilabhati. Tasmiṃ sati imāni papañcitāni honti – iminā itthasmīti vā, iminā evasmīti vā, iminā aññathāsmīti vā.

(2) Kathañca iminā itthasmīti hoti? Iminā khattiyosmīti vā, iminā brāhmaṇosmīti vā, iminā vessosmīti vā, iminā suddosmīti vā, iminā gahaṭṭhosmīti vā, iminā pabbajitosmīti vā, iminā devosmīti vā, iminā manussosmīti vā, iminā rūpīsmīti vā, iminā arūpīsmīti vā, iminā saññīsmīti vā, iminā asaññīsmīti vā, iminā nevasaññīnāsaññīsmīti vā – evaṃ iminā itthasmīti hoti.

(3) Kathañca iminā evasmīti hoti? Parapuggalaṃ upanidhāya yathā so khattiyo iminā tathāhaṃ khattiyosmīti vā, yathā so brāhmaṇo iminā tathāhaṃ brāhmaṇosmīti vā…pe… yathā so nevasaññīnāsaññī iminā tathāhaṃ nevasaññīnāsaññīsmīti vā – evaṃ iminā evasmīti hoti.

(4) Kathañca iminā aññathāsmīti hoti? Parapuggalaṃ upanidhāya yathā so khattiyo iminā nāhaṃ tathā khattiyosmīti vā, yathā so brāhmaṇo iminā nāhaṃ tathā brāhmaṇosmīti vā…pe… yathā so nevasaññīnāsaññī iminā nāhaṃ tathā nevasaññīnāsaññīsmīti vā – evaṃ iminā aññathāsmīti hoti.

(5) Kathañca iminā bhavissanti hoti? Kañci dhammaṃ avakāriṃ karitvā rūpaṃ… vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ iminā bhavissanti chandaṃ paṭilabhati, iminā bhavissanti mānaṃ paṭilabhati, iminā bhavissanti diṭṭhiṃ paṭilabhati. Tasmiṃ sati imāni papañcitāni honti – iminā itthaṃ bhavissanti vā, iminā evaṃ bhavissanti vā, iminā aññathā bhavissanti vā.

(6) Kathañca iminā itthaṃ bhavissanti hoti? Iminā khattiyo bhavissanti vā…pe… iminā arūpī bhavissanti vā, iminā saññī bhavissanti vā, iminā asaññī bhavissanti vā, iminā nevasaññīnāsaññī bhavissanti vā – evaṃ iminā itthaṃ bhavissanti hoti.

(7) Kathañca iminā evaṃ bhavissanti hoti? Parapuggalaṃ upanidhāya yathā so khattiyo iminā tathāhaṃ khattiyo bhavissanti vā, yathā so brāhmaṇo iminā tathāhaṃ brāhmaṇo bhavissanti vā…pe… yathā so nevasaññīnāsaññī iminā tathāhaṃ nevasaññīnāsaññī bhavissanti vā – evaṃ iminā evaṃ bhavissanti hoti.

(8) Kathañca iminā aññathā bhavissanti hoti? Parapuggalaṃ upanidhāya yathā so khattiyo iminā nāhaṃ tathā khattiyo bhavissanti vā, yathā so brāhmaṇo iminā nāhaṃ tathā brāhmaṇo bhavissanti vā…pe… yathā so nevasaññīnāsaññī iminā nāhaṃ tathā nevasaññīnāsaññī bhavissanti vā – evaṃ iminā aññathā bhavissanti hoti.

(9) Kathañca iminā asasmīti hoti? Kañci dhammaṃ avakāriṃ [avakārī (sī.)] karitvā rūpaṃ…pe… vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ iminā niccosmi dhuvosmi sassatosmi avipariṇāmadhammosmīti – evaṃ iminā asasmīti hoti.

(10) Kathañca iminā sātasmīti hoti? Kañci dhammaṃ avakāriṃ karitvā rūpaṃ…pe… vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ iminā ucchijjissāmi vinassissāmi na bhavissāmīti – evaṃ iminā sātasmīti hoti.


976. (1)如何是因此"我存在"?对任何法作分别,认为色……受……想……行……识是因此"我存在",获得因此"我存在"的欲望,获得因此"我存在"的慢心,获得因此"我存在"的见解。有了这个,就会有这些障碍 - 因此"我是这样的"或因此"我是这样"或因此"我是其他的"。
(2)如何是因此"我是这样的"?因此我是刹帝利,或因此我是婆罗门,或因此我是吠舍,或因此我是首陀罗,或因此我是在家人,或因此我是出家人,或因此我是天人,或因此我是人,或因此我是有色的,或因此我是无色的,或因此我是有想的,或因此我是无想的,或因此我是非想非非想的 - 这就是因此"我是这样的"。
(3)如何是因此"我是这样"?与他人相比,如他是刹帝利因此我也是刹帝利,如他是婆罗门因此我也是婆罗门……如他是非想非非想的因此我也是非想非非想的 - 这就是因此"我是这样"。
(4)如何是因此"我是其他的"?与他人相比,如他是刹帝利因此我不是那样的刹帝利,如他是婆罗门因此我不是那样的婆罗门……如他是非想非非想的因此我不是那样的非想非非想的 - 这就是因此"我是其他的"。
(5)如何是因此"我将存在"?对任何法作分别,认为色……受……想……行……识是因此"我将存在",获得因此"我将存在"的欲望,获得因此"我将存在"的慢心,获得因此"我将存在"的见解。有了这个,就会有这些障碍 - 因此"我将是这样的"或因此"我将是这样"或因此"我将是其他的"。
(6)如何是因此"我将是这样的"?因此我将是刹帝利……因此我将是无色的,因此我将是有想的,因此我将是无想的,因此我将是非想非非想的 - 这就是因此"我将是这样的"。
(7)如何是因此"我将是这样"?与他人相比,如他是刹帝利因此我也将是刹帝利,如他是婆罗门因此我也将是婆罗门……如他是非想非非想的因此我也将是非想非非想的 - 这就是因此"我将是这样"。
(8)如何是因此"我将是其他的"?与他人相比,如他是刹帝利因此我将不是那样的刹帝利,如他是婆罗门因此我将不是那样的婆罗门……如他是非想非非想的因此我将不是那样的非想非非想的 - 这就是因此"我将是其他的"。
(9)如何是因此"我是永恒的"?对任何法作分别,认为色……受……想……行……识是因此"我是常住的、稳固的、永恒的、不变的" - 这就是因此"我是永恒的"。
(10)如何是因此"我将断灭"?对任何法作分别,认为色……受……想……行……识是因此"我将被断灭、毁灭、不再存在" - 这就是因此"我将断灭"。


(11) Kathañca iminā siyanti hoti? Kañci dhammaṃ avakāriṃ karitvā rūpaṃ…pe… vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ iminā siyanti chandaṃ paṭilabhati, iminā siyanti mānaṃ paṭilabhati, iminā siyanti diṭṭhiṃ paṭilabhati. Tasmiṃ sati imāni papañcitāni honti – iminā itthaṃ siyanti vā, iminā evaṃ siyanti vā, iminā aññathā siyanti vā.

(12) Kathañca iminā itthaṃ siyanti hoti? Iminā khattiyo siyanti vā, iminā brāhmaṇo siyanti vā, iminā vesso siyanti vā, iminā suddo siyanti vā, iminā gahaṭṭho siyanti vā, iminā pabbajito siyanti vā, iminā devo siyanti vā, iminā manusso siyanti vā, iminā rūpī siyanti vā, iminā arūpī siyanti vā, iminā saññī siyanti vā, iminā asaññī siyanti vā, iminā nevasaññīnāsaññī siyanti vā – evaṃ iminā itthaṃ siyanti hoti.

(13) Kathañca iminā evaṃ siyanti hoti? Parapuggalaṃ upanidhāya yathā so khattiyo iminā tathāhaṃ khattiyo siyanti vā, yathā so brāhmaṇo iminā tathāhaṃ brāhmaṇo siyanti vā…pe… yathā so nevasaññīnāsaññī iminā tathāhaṃ nevasaññīnāsaññī siyanti vā – evaṃ iminā evaṃ siyanti hoti.

(14) Kathañca iminā aññathā siyanti hoti? Parapuggalaṃ upanidhāya yathā so khattiyo iminā nāhaṃ tathā khattiyo siyanti vā, yathā so brāhmaṇo iminā nāhaṃ tathā brāhmaṇo siyanti vā…pe… yathā so nevasaññīnāsaññī iminā nāhaṃ tathā nevasaññīnāsaññī siyanti vā – evaṃ iminā aññathā siyanti hoti.

(15) Kathañca iminā apāhaṃ siyanti hoti? Kañci dhammaṃ avakāriṃ karitvā rūpaṃ…pe… vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ iminā apāhaṃ siyanti chandaṃ paṭilabhati, iminā apāhaṃ siyanti mānaṃ paṭilabhati, iminā apāhaṃ siyanti diṭṭhiṃ paṭilabhati. Tasmiṃ sati imāni papañcitāni honti – iminā apāhaṃ itthaṃ siyanti vā, iminā apāhaṃ evaṃ siyanti vā, iminā apāhaṃ aññathā siyanti vā.

(16) Kathañca iminā apāhaṃ itthaṃ siyanti hoti? Iminā apāhaṃ khattiyo siyanti vā, iminā apāhaṃ brāhmaṇo siyanti vā, iminā apāhaṃ vesso siyanti vā, iminā apāhaṃ suddo siyanti vā, iminā apāhaṃ gahaṭṭho siyanti vā, iminā apāhaṃ pabbajito siyanti vā, iminā apāhaṃ devo siyanti vā, iminā apāhaṃ manusso siyanti vā, iminā apāhaṃ rūpī siyanti vā, iminā apāhaṃ arūpī siyanti vā, iminā apāhaṃ saññī siyanti vā, iminā apāhaṃ asaññī siyanti vā, iminā apāhaṃ nevasaññīnāsaññī siyanti vā – evaṃ iminā apāhaṃ itthaṃ siyanti hoti.

(17) Kathañca iminā apāhaṃ evaṃ siyanti hoti? Parapuggalaṃ upanidhāya yathā so khattiyo iminā apāhaṃ tathā khattiyo siyanti vā, yathā so brāhmaṇo iminā apāhaṃ tathā brāhmaṇo siyanti vā…pe… yathā so nevasaññīnāsaññī iminā apāhaṃ tathā nevasaññīnāsaññī siyanti vā – evaṃ iminā apāhaṃ evaṃ siyanti hoti.

(18) Kathañca iminā apāhaṃ aññathā siyanti hoti? Parapuggalaṃ upanidhāya yathā so khattiyo iminā apāhaṃ na tathā khattiyo siyanti vā, yathā so brāhmaṇo iminā apāhaṃ na tathā brāhmaṇo siyanti vā…pe… yathā so nevasaññīnāsaññī iminā apāhaṃ na tathā nevasaññīnāsaññī siyanti vā – evaṃ iminā apāhaṃ aññathā siyanti hoti.

Imāni aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni bāhirassa upādāya.


(11)如何是因此"我可能存在"?对任何法作分别,认为色……受……想……行……识是因此"我可能存在",获得因此"我可能存在"的欲望,获得因此"我可能存在"的慢心,获得因此"我可能存在"的见解。有了这个,就会有这些障碍 - 因此"我可能是这样的"或因此"我可能是这样"或因此"我可能是其他的"。
(12)如何是因此"我可能是这样的"?因此我可能是刹帝利,或因此我可能是婆罗门,或因此我可能是吠舍,或因此我可能是首陀罗,或因此我可能是在家人,或因此我可能是出家人,或因此我可能是天人,或因此我可能是人,或因此我可能是有色的,或因此我可能是无色的,或因此我可能是有想的,或因此我可能是无想的,或因此我可能是非想非非想的 - 这就是因此"我可能是这样的"。
(13)如何是因此"我可能是这样"?与他人相比,如他是刹帝利因此我可能也是刹帝利,如他是婆罗门因此我可能也是婆罗门……如他是非想非非想的因此我可能也是非想非非想的 - 这就是因此"我可能是这样"。
(14)如何是因此"我可能是其他的"?与他人相比,如他是刹帝利因此我可能不是那样的刹帝利,如他是婆罗门因此我可能不是那样的婆罗门……如他是非想非非想的因此我可能不是那样的非想非非想的 - 这就是因此"我可能是其他的"。
(15)如何是因此"我可能不存在"?对任何法作分别,认为色……受……想……行……识是因此"我可能不存在",获得因此"我可能不存在"的欲望,获得因此"我可能不存在"的慢心,获得因此"我可能不存在"的见解。有了这个,就会有这些障碍 - 因此"我可能不是这样的"或因此"我可能不是这样"或因此"我可能不是其他的"。
(16)如何是因此"我可能不是这样的"?因此我可能不是刹帝利,或因此我可能不是婆罗门,或因此我可能不是吠舍,或因此我可能不是首陀罗,或因此我可能不是在家人,或因此我可能不是出家人,或因此我可能不是天人,或因此我可能不是人,或因此我可能不是有色的,或因此我可能不是无色的,或因此我可能不是有想的,或因此我可能不是无想的,或因此我可能不是非想非非想的 - 这就是因此"我可能不是这样的"。
(17)如何是因此"我可能不是这样"?与他人相比,如他是刹帝利因此我可能不是那样的刹帝利,如他是婆罗门因此我可能不是那样的婆罗门……如他是非想非非想的因此我可能不是那样的非想非非想的 - 这就是因此"我可能不是这样"。
(18)如何是因此"我可能不是其他的"?与他人相比,如他是刹帝利因此我可能不是不同于那样的刹帝利,如他是婆罗门因此我可能不是不同于那样的婆罗门……如他是非想非非想的因此我可能不是不同于那样的非想非非想的 - 这就是因此"我可能不是其他的"。
这些是十八种依外在的欲望思维。


Iti imāni aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni ajjhattikassa upādāya, imāni aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni bāhirassa upādāya, tadekajjhaṃ abhisaññūhitvā abhisaṅkhipitvā chattiṃsa taṇhāvicaritāni honti. Iti evarūpāni atītāni chattiṃsa taṇhāvicaritāni, anāgatāni chattiṃsa taṇhāvicaritāni, paccuppannāni chattiṃsa taṇhāvicaritāni, tadekajjhaṃ abhisaññūhitvā abhisaṅkhipitvā aṭṭhataṇhāvicaritasataṃ hoti.



如是,这十八种依内在的欲望思维,这十八种依外在的欲望思维,将它们合并概括起来,就有三十六种欲望思维。如是,有三十六种过去的欲望思维,三十六种未来的欲望思维,三十六种现在的欲望思维,将它们合并概括起来,就有一百零八种欲望思维。

977. Tattha katamāni dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni brahmajāle veyyākaraṇe vuttāni bhagavatā? Cattāro sassatavādā, cattāro ekaccasassatikā, cattāro antānantikā, cattāro amarāvikkhepikā, dve adhiccasamuppannikā, soḷasa saññīvādā, aṭṭha asaññīvādā, aṭṭha nevasaññīnāsaññīvādā, satta ucchedavādā, pañca diṭṭhadhammanibbānavādā – imāni dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni brahmajāle veyyākaraṇe vuttāni bhagavatāti.

Khuddakavatthuvibhaṅgo niṭṭhito.

977. 其中,什么是世尊在《梵网经》的解说中所说的六十二种邪见?四种常见论,四种一分常见论,四种有边无边论,四种诡辩论,两种偶然生起论,十六种有想论,八种无想论,八种非有想非无想论,七种断灭论,五种现法涅槃论 - 这些是世尊在《梵网经》的解说中所说的六十二种邪见。
小事分别已结束。

